2MV-4 №3
| 2MV-4 №3 2МВ-4 №3 | |||||
| KA veids | Marsa pārlidojums | ||||
| Operators |  PSRS | ||||
| Izgatavotāji | OKB-1, PSRS | ||||
| Bāzes platforma | 2MV-4 | ||||
| Sērijas Nr. | 3 | ||||
| Starts | 24.10.1962. 17:55:04 UTC | ||||
| Starta vieta | Baikonuras kosmodroms Nr.1 PSRS | ||||
| Nesējraķete | Molnija, PSRS | ||||
| Aktivitātes beigas | 24.10.1962. | ||||
| Beigu datums | 29.10.1962. — 26.02.1963. | ||||
| Lidojuma ilgums | fragmenti orbītā ~4 mēneši | ||||
| NSSDC ID | 1962-057A | ||||
| SCN | 00443 | ||||
| Masa | 893,5 kg | ||||
| Orbītas elementi | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme | ||||
| Ekscentricitāte | 0,0227 | ||||
| Slīpums | 64,9° | ||||
| Periods | 91,9 min | ||||
| Apogejs | 485 km | ||||
| Perigejs | 180 km | ||||
| Programma Mars programma | |||||
| |||||
2MV-4 №3[1][2] bija PSRS starpplanētu zonde, kura kļūmīgi tika palaista un eksplodēja 1962. gada 24. oktobrī. Tā bija plānota Marsa pārlidošanai.
2MV-4 №3 bija viena no diviem Marsa pārlidojuma zondēm unificēto Marsa un Veneras kosmisko aparātu sērijā 2MV. Zondes masa bija 89,5 kilogrami.
1962. gada 24. oktobrī 17:55:04 UTC startēja nesējraķete Molnija (8K78, sērijas numurs T103-15) ar 2MV-4 №3. Pēdējā pakāpe Blok L ar tam pievienoto Mēness zondi ar kopējo masu 6500 kg iegāja Zemes orbītā. Pēc tam raķešblokam vajadzēja ievadīt zondi trajektorijā uz Marsu. Marsu bija plānots sasniegt 1963. gada 17. jūnijā. Palaižot Blok L dzinēju, tā degvielas sūknī iesprūda sakarsusī atspere, kurai sākumā bija jāstrādā tukšgaitā vakuuma apstākļos. 17 sekundes pēc pēdējās pakāpes dzinēja iedarbināšanas notika dzinēja turbosūkņa sprādziens. Zondes un raķešbloka 24 fragmenti palika orbītā.[1]
1962. gada 29. oktobrī vairums atlūzu nogāja no orbītas un sadega atmosfērā.[1] Pēdējie fragmenti tika novēroti 1963. gada 26. februārī.
Šī avārija notika Kubas krīzes laikā, un ASV pretraķešu brīdinājuma sistēma uztvēra zondes gabalus kā bīstamus objektus (iespējamās ballistiskās raķetes no PSRS), tādēļ ASV bruņotajos spēkos tika izziņota trauksme, taču diezgan ātri noskaidrojās patiesie trauksmes iemesli.
Sākotnēji šo kosmisko aparātu ASV, nezinot tā īsto nosaukumu, nosauca par Sputnik 29, vēlāk — Sputnik 22. PSRS publiski tam nedeva nekādu nosaukumu, jo tas nebija veiksmīgi sasniedzis orbītu.
Pēc astoņām dienām, 1. novembrī Marsa virzienā veiksmīgi tika palaists 2MV-4 №4, kuram tika dots nosaukums Mars-1.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Россия. На Mapc! К.Лантратов, Новости космонавтики, 1996-20 (krieviski)
- ↑ Первый (неудачный) пуск к Марсу 2МВ-4-3 Черток Б.Е., Ракеты и люди (krieviski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Mars 1 (2MV-4 #1, 2) Gunter Dirk Krebs (angliski)