Aņšaņa
| Aņšaņa 鞍山 | |
|---|---|
| prefektūras līmeņa pilsēta | |
.jpg) | |
  Aņšaņa  Aņšaņa | |
| Koordinātas: 41°06′29″N 122°59′38″E / 41.10806°N 122.99389°EKoordinātas: 41°06′29″N 122°59′38″E / 41.10806°N 122.99389°E | |
| Valsts |
 Ķīna |
| Province | Liaonina |
| Centrs | Cjindzjanpu |
| Rajoni; pilsētas; apriņķi |
4; 1; 2
|
| Platība | |
| • prefektūras līmeņa pilsēta | 9 252 km2 |
| • urbānā teritorija | 625,6 km2 |
| Iedzīvotāji (2010)[1] | |
| • prefektūras līmeņa pilsēta | 3 645 884 |
| • vieta | 52 |
| • blīvums | 394,1/km² |
| • urbānā teritorija | 1 504 996 |
| • urbānais blīvums | 2 405,7/km² |
| Laika josla | Ķīnas laiks (UTC-8) |
| Mājaslapa |
www |
 Aņšaņa Vikikrātuvē | |
Aņšaņa (ķīniešu: 鞍山, piņjiņs: Ānshān) ir prefektūras līmeņa municipalitāte Liaoninas provincē Ķīnas ziemeļaustrumos. Izvietojusies provinces vidusdaļā, robežojas rietumos ar Inkou un Paņdzjinu, ziemeļos — ar Dzjiņdžou un provinces galvaspilsētu Šeņjanu, austrumos — ar Liaojanu un Daņdunu, bet dienvidos — ar Daliaņu. Viens no Ķīnas galvenajiem melnās metalurģijas centriem. Aņšaņā ir trešā daļa no pasaules talka rezervēm un ceturtā daļa no pasaules magnezīta rezervēm.[2] Aņšaņā atrasts arī visu laiku lielākais nefrīta akmens, no kura izgatavota Budas statuete.[3]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai arī apvidus bija apdzīvots kopš seniem laikiem, līdz pat 20. gadsimta vidum Aņšaņa bija nenozīmīga pilsētiņa. Minu dinastijas laikā tika dibināta pasta stacija. 1587. gadā tā tika nocietināta, lai aizsargātos pret mandžūru tīkojumiem. 1918. gadā Aņšaņā tika dibināts kopējs ķīniešu-japāņu metalurģijas uzņēmums. Pēc tam, kad Mandžūriju iekaroja Japāna, tas nonāca Showa Steel Works īpašumā. Pēc Mandžukuo izveidošanas Aņšaņā sāka būvēt citus metalurģijas uzņēmumus, un 1937. gadā tika oficiāla nodibināta Aņšaņas pilsēta.[4]
Aņšaņa kļuva par tā laika vienu no ievērojamākajiem Āzijas smagās metalurģijas centriem. Otrā pasaules kara laikā Aņšaņa bija viens no pastāvīgajiem ASV spēku bombardēšanas mērķiem. Kara beigās pilsētas uzņēmumus izlaupīja. 1949. gadā tie jau atsāka darbu un, ražošanai augot, Aņšaņa kļuva slavena kā viena no piesārņotākajām pasaules pilsētām.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ķīnas Tautas Republikas Sestā tautskaite 2020/2011.
- ↑ The structure of the talc supply market[novecojusi saite]
- ↑ Largest carved jade item
- ↑ 行政区划网
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aņšaņa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
| ||||||
|