Aņšaņa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aņšaņa
鞍山
prefektūras līmeņa pilsēta
Aņšaņa
Aņšaņa (Ķīna)
Aņšaņa
Aņšaņa
Aņšaņa (Liaonina)
Aņšaņa
Aņšaņa
Koordinātas: 41°06′29″N 122°59′38″E / 41.10806°N 122.99389°E / 41.10806; 122.99389Koordinātas: 41°06′29″N 122°59′38″E / 41.10806°N 122.99389°E / 41.10806; 122.99389
Valsts Karogs: Ķīna Ķīna
Province Liaonina
Centrs Cjindzjanpu
Rajoni; pilsētas; apriņķi
Platība
 • prefektūras līmeņa pilsēta 9 252 km2
 • pilsēta 625,6 km2
Iedzīvotāji (2010. gadā)
 • prefektūras līmeņa pilsēta 3 645 884
 • vieta 52
 • blīvums 394,1/km²
 • urbānā teritorija 1 504 996
 • urbānais blīvums 2 405,7/km²
Laika josla Ķīnas laiks (UTC-8)
Mājaslapa www.anshan.gov.cn
Aņšaņa Vikikrātuvē

Aņšaņa (ķīniešu: 鞍山, piņjiņs: Ānshān) ir prefektūras līmeņa municipalitāte Liaoninas provincē Ķīnas ziemeļaustrumos. Izvietojusies provinces vidusdaļā, robežojas rietumos ar Inkou un Paņdzjinu, ziemeļos — ar Dzjiņdžou un provinces galvaspilsētu Šeņjanu, austrumos — ar Liaojanu un Daņdunu, bet dienvidos — ar Daliaņu. Viens no Ķīnas galvenajiem melnās metalurģijas centriem. Aņšaņā ir trešā daļa no pasaules talka rezervēm un ceturtā daļa no pasaules magnezīta rezervēm.[1] Aņšaņā atrasts arī visu laiku lielākais nefrīta akmens, no kura izgatavota Budas statuete.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai arī apvidus bija apdzīvots kopš seniem laikiem, līdz pat 20. gadsimta vidum Aņšaņa bija nenozīmīga pilsētiņa. Minu dinastija laikā tika dibināta pasta stacija. 1587. gadā tā tika nocietināta, lai aizsargātos pret mandžūru tīkojumiem. 1918. gadā Aņšaņā tika dibināts kopējs ķīniešu-japāņu metalurģijas uzņēmums. Pēc tam, kad Mandžūriju iekaroja Japāna, tas nonāca Showa Steel Works īpašumā. Pēc Mandžukuo izveidošanas Aņšaņā sāka būvēt citus metalurģijas uzņēmumus un 1937. gadā tika oficiāla nodibināta Aņšaņas pilsēta.[3]

Aņšaņa kļuva par tā laika vienu no ievērojamākajiem Āzijas smagās metalurģijas centriem. 2. pasaules kara laikā Aņšaņa bija viens no pastāvīgajiem ASV spēku bombardēšanas mērķiem. Kara beigās pilsētas uzņēmumus izlaupīja. 1949. gadā tie jau atsāka darbu un ražošanai augot, Aņšaņa kļuva slavena kā viena no piesārņotākajām pasaules pilsētām.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]