Minu dinastija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Minu dinastija
明朝
Blank.png
1368. gads – 1644. gads Flag of the Qing Dynasty (1889-1912).svg
Location of {{{sugasvārds}}}
Minu impērija ap 1580. gadu
Pārvaldes centrs Naņdzjina (1368–1644)
Pekina (1403–1644)
Valoda(s) mandarīnu valoda
Valdība absolūtā monarhija
Vēsture
 - Dibināta 1368. gads
 - Likvidēta 1644. gads
Platība
 - 1415 6 500 000 km²
Iedzīvotāju skaits
 - 1393. gadā 65 000 000 
 - 1403. gadā 66 598 337 
 - 1500. gadā 125 000 000 
 - 1600. gadā 160 000 000 
Mūsdienās

Minu dinastija (ķīniešu: 明朝, piņjiņs: Míng Cháo), arī Lielā Minu impērija (大明帝國), bija Ķīnas dinastija, kas valdīja 277 gadus, no Sarkano apsēju sacelšanās uzvaras 1368. gadā līdz mandžūru iebrukumam 1644. gadā (pēdējā varas bāze Birmā pastāvēja līdz 1662.) Pirmā etnisko ķīniešu dinastija, kas valdīja Ķīnā pēc vairākiem ziemeļu nomadu un mongoļu dinastiju varas gadsimtiem, kā arī pēdējā ķīniešu dinastija vispār, kas varu zaudēja mandžūru Cjinu dinastijai. Tāpēc tai pievērsta liela mūsdienas Ķīnas vēsturnieku uzmanība.

Dinastijas imperatori bija absolūtie monarhi. Iepriekš pastāvējušais premjerministra postenis tika likvidēts. Valsts pārvaldi īstenoja ierēdņu eksāmenu nolikušie un einuhi. Laika gaitā imperatora tiešā vara kļuva vājāka, bet nostiprinājās galma einuhu ierēdņu vara.

Nākot pie varas, Minu impērija sakāva mongoļus un atspieda tos uz Mongoliju, taču vēlāk robeža nostiprinājās gar Lielo Ķīnas mūri, kura izbūvei un nostiprināšanai Mini veltīja daudz uzmanības. Mandžūrijas lielāko daļu turpināja kontrolēt jurčenu nomadi. Sākumā Minu dinastija kontrolēja Vjetnamas ziemeļus, taču vietējā pretestība piespieda šo teritoriju pamest, un turpmāk Ķīnas ietekme vairāk izpaudās kultūras un tirdzniecības formā. 15. gadsimta pirmajā pusē milzīga karaflote kuģoja pa Indonēzijas, Indijas, Persijas līča un Āfrikas piekrastēm, veicinot tirdzniecību. Ķīnas piekrastei regulāri uzbruka japāņu pirātu kuģi, un centieni izspiest japāņus no Korejas pussalas izvērsās ilgā un asiņainā karā.[1] Šajā laikā valsts iedzīvotāju skaits pirmo reizi pārsniedza 100 miljonus. Kamēr Minu vara nostiprinājās jaunajās dienvidu Juņnaņas un Guidžou provincēs, tā novājinājās ziemeļrietumos, kur normālo dzīvesveidu ietekmēja karadarbība un robežas zonas ierobežojumi. Šeit radās aizvien spēcīgākas bandītu grupas, kas apdraudēja Pekinu.

Minu dinastijas valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā pēcnāves vārds vai tempļa vārds daudzu dažādu dinastiju imperatoriem ir vienāds, pirms tā pieņemts likt dinastiju (Min).
Piemēram, imperators Hunvu ir arī Min Tai-dzu (明太祖).
vārds
(姓名 - xìngmíng)
pēcnāves vārds
(諡號 - shìhào)
tempļa vārds
(廟號 - miàohào)
valdīšanas devīze
(年號 - niánhào),
tās laiks
vārds, ar kuru
zināms visplašāk
Džu Juaņdžan
(朱元璋 - Zhū Yuánzhāng)
Gaodi
(高帝 - Gāodì)
Taidzu
(太祖 - Tàizǔ)
Hunvu
(洪武 - Hóngwǔ) 1368.-1398.
Hunvu (Hóngwǔ)
Džu Juņveņ
(朱允炆 - Zhū Yǔnwén)
Huidi
(惠帝 - Hùidì)
Dzjaņveņu gāza no
troņa Junle, un
aizliedza tam
piešķirt tempļa vārdu.
Dzjaņveņ
(建文 - Jiànwén) 1398.-1402.
Dzjaņveņ (Jiànwén)
Džu Di
(朱棣 - Zhū Dì)
Veņdi
(文帝 - Wēndì)
Čendzu
(成祖 - Chéngzǔ)
vai Taidzun
(太宗 - Tàizōng)
Junle
(永樂 - Yǒnglè) 1402.-1424.
Junle (Yǒnglè)
Džu Gaoči
(朱高熾 - Zhū Gāochì)
Džaodi
(昭帝 - Zhāodì)
Žeņdzun
(仁宗 - Rénzōng)
Hunsji
(洪熙 - Hóngxī) 1424.-1425.
Hunsji (Hóngxī)
Džu Džaņdzji
(朱瞻基 - Zhū Zhānjī)
Džandi
(章帝 - Zhāngdì)
Sjuaņdzun
(宣宗 - Xūanzōng)
Sjuaņde
(宣德 - Xūandé) 1425.-1435.
Sjuaņde (Xūandé)
Džu Cjidžeņ
(朱祁鎮 - Zhū Qízhēn)
Žuidi
(睿帝 - Ruìdì)
Jindzun
(英宗 - Yīngzōng)
Džentun
(正統 - Zhèngtǒng) 1436.-1449.
otru reizi: Tjaņšuņ
(天順 - Tiānshùn) 1457.-1464.
Džentun (Zhèngtǒng)
Džu Cjijui
(朱祁鈺 - Zhū Qíyù)
Dzjindi
(景帝 - Jǐngdì)
Daidzun
(代宗 - Dàizōng)
Dzjintai
(景泰 - Jǐngtài) 1449.-1457.
Dzjintai (Jǐngtài)
Džu Dzjaņšeņ
(朱見深 - Zhū Jiànshēn)
Čuņdi
(純帝 - Chúndì)
Sjaņdzun
(憲宗 - Xiànzōng)
Čenhua
(成化 - Chénghuà) 1464.-1487.
Čenhua (Chénghuà)
Džu Joutan
(朱祐樘 - Zhū Yòutáng)
Dzjindi
(敬帝 - Jìngdì)
Sjaodzun
(孝宗 - Xiàozōng)
Hundži
(弘治 - Hóngzhì) 1487.-1505.
Hundži (Hóngzhì)
Džu Houdžao
(朱厚照 - Zhū Hòuzhào)
Jidi
(毅帝 - Yìdì)
Vudzun
(武宗 - Wǔzōng)
Džende
(正德 - Zhèngdé) 1505.-1521.
Džende (Zhèngdé)
Džu Houdzun
(朱厚熜 - Zhū Hòuzǒng)
Sudi
(肅帝 - Sùdì)
Šidzun
(世宗 - Shìzōng)
Dzjadzjin
(嘉靖 - Jiājìng) 1521.-1566.
Dzjadzjin (Jiājìng)
Džu Dzaihou
(朱載垕 - Zhū Zàihòu)
Džuandi
(莊帝 - Zhuāngdì)
Mudzun
(穆宗 - Mùzōng)
Luncjin
(隆慶 - Lóngqìng) 1566.-1572.
Luncjin (Lóngqìng)
Džu Jidzjuņ
(朱翊鈞 - Zhū Yìjūn)
Sjaņdi
(莊帝 - 顯帝 Xiǎndì)
Šeņdzun
(神宗 - Shénzōng)
Vaņli
(萬曆 - Wànlì) 1572.-1620.
Vaņli (Wànlì)
Džu Čanluo
(朱常洛 - Zhū Chángluò)
Džeņdi
(貞帝 - Zhēndì)
Guandzun
(光宗 - Guāngzōng)
Taičan
(泰昌 - Tàichāng) 1620.
Taičan (Tàichāng)
Džu Jousjao
(朱由校 - Zhū Yóuxiào)
Džedi
(悊帝 - Zhédì)
Sjidzun
(熹宗 - Xīzōng)
Tjaņcji
(天啟 - Tiānqǐ) 1620.-1627.
Tjaņcji (Tiānqǐ)
Džu Joudzjaņ
(朱由檢 - Zhū Yóujiǎn)
Džuanliemiņ
(莊烈愍 - Zhuānglièmǐn)
Sidzun
(思宗 - Sīzōng)
Čundžeņ
(崇禎 - Chóngzhēn) 1627.-1644.
Čundžeņ (Chóngzhēn)
Naņ (Dienvidu) Min dinastija (南明朝 - Nán Míng cháo)
1644.-1662. g.
vārds
(姓名 - xìngmíng)
tempļa vārds
(廟號 - miàohào)
valdīšanas devīze
(年號 niánhào), tās gadi
vārds,
ar kuru zināms visplašāk
Pēc Min dinastijas sabrukuma iedzīvotāju sacelšanās rezultātā, dienvidos (Nankinā) par imperatoru izsludināja pēdējā imperatora radinieku Džu Jousunu. 1662. gadā Vu Saņgui, sagrābis varu Ķīnas dienvidrietumu provincēs, lika sodīt ar nāvi pēdējo Dienvidu Min dinastijas imperatoru.
Džu Jousun
(朱由崧 - Zhū Yóusōng)
Aņdzun
(安宗 - Ānzōng)
Hunguan (弘光 - Hóngguāng) 1644.-1645. Fuvan
(福王 - Fúwáng)
Džu Joudzjan
(朱聿鍵 - Zhū Yóujiàn)
Šaodzun
(紹宗 - Shàozōng)
Lunvu (隆武 - Lóngwǔ) 1645.-1646. Tanvan
(唐王 - Tángwáng)
Džu Čanfan
(朱常淓 - Zhū Chángfāng)
nav zināms reģents Luvan (魯王臨國 - Lǔwánglínguó)
1645.
Luvan
(潞王 - Lùwáng)
Džu Jihai
(朱以海 - Zhū Yǐhǎi)
nav zināms
reģents Luvan (魯王臨國 - Lǔwánglínguó)
1645—1653.
Lu-van (潞王 - Lùwáng)
Džu Juije
(朱聿[金粵 - Zhū Yùyuè)
nav zināms Šaovu (紹武 - Shàowǔ) 1646. Šaovu
(紹武 - Shàowǔ)
Džu Joulan
(朱由榔 - Zhū Yóuláng)
nav zināms Junli (永曆 - Yǒnglì) 1646.-1662. Guivan
(桂王 Gùiwáng)

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]