Pāriet uz saturu

A23a

Vikipēdijas lapa
A23a pārvietošanās pēc NASA Earth Observatory datiem

A23a ir liels galdveida aisbergs Dienvidu okeānā pie Antarktīdas krastiem, kas atdalījās no Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja 1986. gadā. Tas daudzus gadus bija iestrēdzis uz jūras gultnes, bet 2020. gadā sāka kustēties. Aisberga platība ir aptuveni 3900 kvadrātkilometri. Tas bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76 2021. gadā, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal ir lielākais aisbergs.

2023. gada novembrī A23a virzījās garām Antarktīdas pussalas ziemeļu galam dziļāk Dienvidu okeānā.[1] 2023. gada 1. decembrī pie pussalas gala aisbergu novēroja polāro pētījumu kuģis RRS Sir David Attenborough. A23a kūstot izdala ievērojamu daudzumu minerāldaļiņu, tāpēc kuģis ņēma ūdens paraugus visā tā perimetrā.[2]

2024. gada aprīļa sākumā aisbergs iekļuva Antarktikas cirkumpolārajā straumē, tomēr ir apstājies, rotējot uz vietas uz ziemeļiem no Antarktīdas pussalas.

Padomju Savienības tobrīd iekonservētā un neapdzīvotā polārstacija Družnaja I, kas sākotnēji tika izveidota uz Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja, atradās uz aisberga tā atdalīšanās laikā, tāpat kā arī pamestās polārstacijas Henerala Belgrano un Šekltona.[3] 1987. gadā tika uzsākta glābšanas misija, kas pārcēla bāzi un pārdēvēja to par Družnaja III.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]