ANO statūti

Apvienoto Nāciju Organizācijas statūti ir 1945. gada 26. jūnijā Sanfrancisko parakstīts starptautiskais līgums, ar kuru tika dibināta Apvienoto Nāciju Organizācija. Tie nosaka ne tikai organizācijas uzbūvi, mērķus un darbības jomas, bet arī valstu savstarpējo attiecību pamatprincipus.

Paši statūti sastāv no preambulas un 19 nodaļām. Par statūtu sastāvdaļu uzskatāmi arī ANO Starptautiskās tiesas statūti.

Vēsture

ANO statūti tika pieņemti 1945. gada 26. jūnijā Sanfrancisko konferencē, kurā pulcējās pārstāvji no 50 valstīm. Šis nozīmīgais notikums notika neilgi pēc Otrā pasaules kara beigām, kad pasaules valstis meklēja efektīvus mehānismus, lai novērstu jaunu globālu konfliktu un nodrošinātu ilgtspējīgu mieru un drošību. ANO izveide balstījās uz vairākiem būtiskiem vēstures posmiem, kas iezīmēja idejisko un institucionālo pamatu jaunajai starptautiskajai organizācijai.

Pirmais nozīmīgais solis tika sperts 1941. gadā, kad ASV prezidents Franklins Rūzvelts un Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils izstrādāja Atlantijas hartu. Tā bija deklarācija, kurā izklāstīti nākotnes pasaules miera un drošības principi, piemēram, atteikšanās no teritoriālās ekspansijas, tautu pašnoteikšanās tiesības un ekonomiskā sadarbība. Atlantijas harta kļuva par idejisko pamatu ANO izveidei.

1942. gadā tika sperts nākamais solis – parakstīta Apvienoto Nāciju deklarācija. Tajā 26 valstis, kas karoja pret Asu valstīm (Vācija, Itālija, Japāna), apņēmās sadarboties cīņā pret agresiju un ievērot Atlantijas hartas principus. Šī bija pirmā reize, kad tika oficiāli lietots termins “Apvienotās Nācijas” (United Nations), kas vēlāk kļuva par jaunās organizācijas nosaukumu.

1944. gadā ASV norisinājās Dumbartonas Ouksas konference, kurā piedalījās ASV, Lielbritānijas, Padomju Savienības un Ķīnas pārstāvji. Šajā konferencē tika izstrādāts sākotnējais priekšlikums ANO Statūtiem, nosakot organizācijas pamatstruktūru, galvenās institūcijas, dalībvalstu tiesības un pienākumus. Tieši šeit tika iezīmēti nākotnes ANO darbības pamati, tostarp Drošības padomes loma un Ģenerālās asamblejas pilnvaras.

Visbeidzot, 1945. gada 25. aprīlī Sanfrancisko sākās konference, kurā piedalījās 850 delegāti no 50 valstīm. Konferences mērķis bija apspriest un pieņemt galīgo ANO Statūtu tekstu, balstoties uz Dumbartonas Ouksas priekšlikumiem un Jaltas konferences vienošanos. PSRS pievienojās ar konkrētiem nosacījumiem, tostarp pieprasot veto tiesības Drošības padomē, kas vēlāk kļuva par vienu no organizācijas stūrakmeņiem. Pēc intensīvām diskusijām Statūti tika parakstīti 26. jūnijā un oficiāli stājās spēkā 1945. gada 24. oktobrī, kad tos ratificēja piecas lielvalstis – ASV, Lielbritānija, PSRS, Ķīna un Francija – kā arī lielākā daļa citu dalībvalstu. Šis datums šodien tiek atzīmēts kā Apvienoto Nāciju diena.

Ārējās saites

Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu pilns teksts
Full text of the United Nations Charter — ANO Statūtu teksts angļu valodā.
Устав Организации Объединенных Наций Arhivēts 2009. gada 17. aprīlī, Wayback Machine vietnē. — Teksts krievu valodā

Šis ar organizācijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.