Abreviatūra
Abreviatūra (itāļu: abbreviatura, kas no latīņu: brevis — 'īss') ir saīsinājums, ko veido no saīsinātām vārdu savienojuma sastāvdaļām, piemēram, LR (Latvijas Republika), speckurss (speciālais kurss).[1]
Akronīmus un abreviatūras, kuras netulkotas lieto visās valodās neatkarīgi no to sākotnējās cilmes, piemēram, NATO, raksta slīprakstā.[2]
Abreviatūras citās valodās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Angļu valodā izšķir vismaz trīs saīsinājumu veidus.
Akronīmi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu](no sengrieķu acro — 'ass' + -onym — 'vārds')
Akronīmi ir saīsinājumi no vārdu pirmajiem burtiem, piemēram,
- NATO - North Atlantic Treaty Organization
- IBM - International Business Machines Corporation
- laser - Light Amplification by Stimulated Emission of Radiation
Iniciālismi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iniciālismus dažreiz izšķir kā atsevišķu saīsinājumu grupu, diferenciējot tos no akronīmiem ar vajadzību izrunāt tos veidojošos burtus atsevišķi. Pēc šāda iedalījuma NATO (IPA: [ˈneɪtoʊ]) un laser ([ˈleɪzɑɹ]) ir akronīmi, bet IBM ([aɪˈbi.ɛm]) — iniciālisms.
Abreviācijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu](no latīņu brevis - "īss") Jēdzienu abreviācija visbiežāk saprot, kā vārda daļēju saīsināšanu, piemēram,
- piem.
- abbrev.
Lai gan jēdziens abreviācija var nozīmēt arī vārdu saīsināšanu kopumā un tādējādi ietver akronīmus un iniciālismus.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 17. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.
- ↑ «Publikāciju birojs – Iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmata – 10.6. Slīpraksts». publications.europa.eu. Skatīts: 2022-04-04.
|