NATO
NATO karogs | |
Abreviatūra | NATO, OTAN |
---|---|
Izveidots | 1949. gada 4. aprīlī |
Galvenā mītne | Brisele, Beļģija |
Dalībnieki |
32 valstis
|
Oficiālās valodas | angļu un franču |
Ģenerālsekretārs | Marks Rite |
NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs | Robs Bauers |
Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā | Kristofers G. Kavoli |
Sabiedroto spēku transformācijas virspavēlnieks | Filips Laviņs |
Budžets (2021) | 1 050 triljoni ASV dolāru |
Tīmekļa vietne |
www |
Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO, angļu: North Atlantic Treaty Organization; oficiāli arī OTAN, franču: Organisation du traité de l'Atlantique nord) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".[1]
NATO dibināja pēc Otrā pasaules kara, 1949. gada 4. aprīlī, kā pretsparu PSRS. Organizāciju izveidoja 10 Eiropas valstis, ASV un Kanāda, lai aukstā kara apstākļos aizsargātu Eiropu no komunistiskajām valstīm, bet mūsdienās NATO ir iesaistījusies visas pasaules drošības sistēmās. Organizācija ir bāzēta Briselē, kur atrodas NATO mītne. NATO nav savas armijas, bet ir kopīgs štābs, kas plāno dalībvalstu aizsardzības politiku. Latvija pievienojās NATO 2004. gada 29. martā. Ziemeļatlantijas līguma galveno jēgu izsaka tā 5. panta pirmais teikums:
"Puses vienojas, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm, un tādēļ tās apņemas, ka šāda uzbrukuma gadījumā katra no tām, izmantojot individuālās un kopējās pašaizsardzības tiesības, kas paredzētas Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 51. pantā, sniegs palīdzību Pusei vai Pusēm, kas pakļautas uzbrukumam, individuāli un kopā ar citām Pusēm, veicot pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību."[2]
Struktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Alianses transformācijas pavēlniecība (ACT) ar speciālo štābu ASV Norfolkā.
Samiti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]NATO dalībvalstis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dibinātājvalstis (1949)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēlāk pievienojušās dalībvalstis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kandidātvalstis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ar dalības rīcības plānu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Bosnija un Hercegovinas Dalības rīcības plānu (MAP) aktivizēja 2018. gadā, bet sarunas kavē Bosnijas-Hercegovinas sastāvā esošās Serbu Republikas valdība.
Paudušas vēlmi dalībai
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ukrainas dalību sāka apspriest 2008. gada NATO samitā, tomēr pārtrauca 2010. gadā pēc Janukoviča ievēlēšanas par Ukrainas prezidentu. Pēc Eiromaidana uzņemšanas sarunu atsākšanu kavēja Krievijas—Ukrainas karš. 2019. gada februārī Ukrainas Augstākā Rada nobalsoja par izmaiņām valsts konstitūcijas ievaddaļā, nosakot tās Eiropas un Eiroatlantiskā kursa nenovēršamību, bet konstitūcijas pamattekstā Augstākās Radas pilnvaras noteikt valsts iekšpolitikas un ārpolitikas principus, realizēt valsts stratēģisko kursu uz Ukrainas pilnvērtīgas dalības iegūšanu Eiropas Savienībā un NATO.[5] 2022. gada 30. septembrī Ukraina iesniedza pieteikumu uzņemšanai NATO.[6]
- Gruzijas dalību arī sāka apspriest 2008. gada NATO samitā, tomēr sarunas pārtrauca pēc Krievijas—Gruzijas kara. 2014. gadā premjerministrs Iraklijs Garibašvili no jauna paziņoja, ka viņa valsts cer saņemt Dalības rīcības plānu.[7] Uzņemšanas sākšanu kavē neatrisinātais Abhāzijas un Dienvidosetijas jautājums.
- Kosovas valdība paudusi vēlēšanos sākt sarunas par dalību NATO, tomēr tās neatkarību no Serbijas nav atzinušas visas NATO dalībvalstis.
Partnerības valstis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]"Partnerattiecības mieram" (Partnership for Peace) dalībnieces ir Armēnija, Austrija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Gruzija, Īrija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija, Malta, Moldova, Serbija, Šveice, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna un Ukraina.
Vidusjūras dialoga (Mediterranean Dialogue) partneres ir Alžīrija, Ēģipte, Izraēla, Jordānija, Maroka, Mauritānija un Tunisija.
NATO ģenerālsekretāri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]NATO ģenerālsekretārs ir NATO galvenā amatpersona, kurš ir atbildīgs par alianses vispārējo koordināciju un ir arī Ziemeļatlantijas padomes vadītājs.
- Hestingss Ismejs (Hastings Ismay, 1952–1957) Apvienotā Karaliste
- Pols-Anrī Spāks (Paul-Henri Spaak, 1957–1961) Beļģija
- Dirks Stikers (Dirk Stikker, 1961–1964) Nīderlande
- Manlio Brozio (Manlio Brosio, 1964–1971) Itālija
- Jozefs Lunss (Joseph Luns, 1971–1984) Nīderlande
- Pīters Keringtons (Peter Carington, 1984–1988) Apvienotā Karaliste
- Manfreds Vērners (Manfred Wörner, 1988–1994) Vācija
- Serdžo Balancino (Sergio Balanzino, 1994) Itālija (pienākumu izpildītājs)
- Villijs Klass (Willy Claes, 1994–1995) Beļģija
- Serdžo Balancino (Sergio Balanzino, 1995) Itālija (pienākumu izpildītājs)
- Havjers Solana (Javier Solana, 1995–1999) Spānija
- Džordžs Robertsons (George Robertson, 1999–2003) Apvienotā Karaliste
- Alesandro Minuto-Rico (Alessandro Minuto-Rizzo, 2003–2004) Itālija (pienākumu izpildītājs)
- Jāps de Hops Shefers (Jaap de Hoop Scheffer, 2004–2009) Nīderlande
- Anderss Fogs Rasmusens (Anders Fogh Rasmussen, 2009–2014) Dānija
- Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg, 2014–2024) Norvēģija
- Marks Rite (Mark Rutte, 2024–) Nīderlande
Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Kas ir NATO?, informācijas apkopojums organizācijas mājaslapā, informācija atjaunota 16.03.2001., informācija iegūta 04.09.2008.
- ↑ Ziemeļatlantijas līgums, publicēts LR Ārlietu ministrijas mājaslapā, informācija iegūta 04.09.2008.
- ↑ Francija 1966. gadā izstājās no NATO, bet 2009. gadā — atgriezās.
- ↑ Austrumvācija NATO pievienojās 1990. gadā pēc apvienošanās ar Rietumvāciju
- ↑ Ukraina konstitūcijā nostiprina stratēģisko kursu uz dalību ES un NATO lsm.lv, 2019. gada 7. februārī
- ↑ Zelenskis: Ukraina prasīs paātrinātu uzņemšanu NATO lsm.lv 2022. gada 30. septembrī
- ↑ Gruzija plānu dalībai NATO saņems septembrī Arhivēts 2014. gada 18. martā, Wayback Machine vietnē. LETA/RIA NOVOSTI, 2014. gada 12. martā
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: NATO.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Lielās Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Oficiālā mājaslapa (angliski)/(franciski)/(krieviski)/(ukrainiski)
- NATO rokasgrāmata latviski
Šis ar organizācijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|