Absints (glezna)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Absints
L'Absinthe
Edgar Degas - In a Café - Google Art Project 2.jpg
Mākslinieks Edgars Degā Labot šo Vikidatos[1]
Gads 1875
Medijs eļļas krāsa, audekls Labot šo Vikidatos
Izmēri 920 mm (36 in) × 680 mm (27 in)
Atrašanās vieta Orsē muzejs
Inventāra nr. RF 1984 Labot šo Vikidatos
Identifikatori Joconde ID: 000PE003812

Absints (franču: L'Absinthe) ir franču gleznotāja Edgara Degā eļļas krāsas glezna. Tās oriģinālnosaukums bija "Kafejnīcā" (franču: Dans un Café).[2] Citi darba nosaukumi bija "Francijas kafejnīcas skice" un "Tēli kafejnīcā", bet gleznu izstādot 1893. gada Londonas izstādē, tās nosaukums bija nomainīts uz L'Absinthe, ar kādu to pazīst šobrīd. Glezna atrodas Orsē muzeja pastāvīgajā kolekcijā Parīzē.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbs gleznots 1875.–1876. gadā; tajā attēloti divi tēli, sieviete un vīrietis, kuri sēž attiecīgi centrā un pa labi. Vīrietis valkā cepuri, skatās pa labi ārpus gleznas, kamēr sieviete, tērpusies formālāk un valkājot cepuri, skatās lejup. Viņai priekšā uz galda stāv ar absintu pildīta glāze. Šī aina atspoguļo pieaugošo sabiedrisko izolāciju, kas parādījās Parīzē straujās izaugsmes posmā. Gleznā izmantotie modeļi ir aktrise Elena Andrē, un bohēmisma gleznotājs un grafiķis Marselēns Debutēns. Kafejnīca, kurā notiek darbība, ir Café de la Nouvelle-Athènes Parīzē.[3]

Atsauksmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmajā izstādē 1876. gadā to kritiķi uztvēra negatīvi, nosaucot to par neglītu un pretīgu. To līdz 1892. gadam novietoja noliktavā, atkal izstādot 1892. gadā, kad to atkal uztvēra ar asu nepatiku. To ar nosaukumu L'Absinthe atkal izstādīja 1893. gadā Anglijā, kur tā izraisīja diskusijas. Gleznā attēlotie ļaudis angļu kritiķu skatījumā bija šokējoši degradēti un prasti. Daudzi uzskatīja gleznu par triecienu morālei; tā uzskatīja tādi viktoriāņi kā Sers Viljams Bleiks Ričmonds un Vollters Kreins, kad glezna tika demonstrēta Londonā. Šī reakcija bija laikmetam raksturīga, atklājot dziļās aizdomas, ar kurām Viktorijas Anglija bija uztvērusi Francijas mākslu kopš Barbizonas skolas pirmsākumiem, un vēlmi mākslas darbos atrast morāli uzmundrinošas vērtības. Daudzi angļu kritiķi gleznu uztvēra kā brīdinājumu pret absintu un Franciju vispār. Romānu rakstnieka Džordža Mūra komentārs par attēloto sievieti bija: "Kas par palaistuvi!" Viņš piemetināja, "stāsts nav patīkams, bet pamācošs". Tomēr savā grāmatā Modernā glezniecība, Mūrs nožēloja morāles mācības piešķiršanu darbam, apgalvojot, ka "glezna ir tikai mākslas darbs un tam nav nekādas saistības ar dzērienu vai socioloģiju."[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://jocondelab.iri-research.org/jocondelab/notice/57397/; JocondeLab; pārbaudes datums: 1 janvāris 2017.
  2. John House. Impressionism: Paint and Politics. Yale University Press, 2004. 124. lpp. ISBN 0300102402. Skatīts: 2016-10-04.
  3. Doris Lanier. Absinthe--The Cocaine of the Nineteenth Century: A History of the Hallucinogenic Drug and Its Effect on Artists and Writers in Europe and the United States. McFarland, 2004. gada 1. janvāris. 105–106. lpp. ISBN 978-0-7864-1967-8.
  4. George Moore, Modern Painting (Londona: Walter Scott Publishing, 1898), 269. lpp.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]