Afāzija

Afāzija ir nespēja saprast valodu vai nespēja runāt smadzeņu reģionu bojājumu dēļ.^[2] Galvenie cēloņi ir insults un galvas trauma; tās izplatību ir grūti noteikt, bet tiek lēsts, ka globālajos ziemeļos 0,1–0,4% insulta gadījumi ir izraisījuši afāziju.^[3] Afāzija var rasties arī smadzeņu audzēju, smadzeņu infekciju vai neirodeģeneratīvu slimību (piemēram, demences) rezultātā.^[4]^[5]

Veidi

Afāziju, kuras rezultātā persona zaudē runas spēju, dēvē par motorisko afāziju, bet nespēju saprast dzirdēto un uzrakstīto par sensorisko afāziju. Īpaša forma ir amnestiskā afāzija, kad slimnieks nevar atrast vārdu, ko grib izteikt, neatceras priekšmeta nosaukumu.^[6]

Motoriskā afāzija rodas galvas smadzeņu pieresdaivas garozas bojājumu rezultātā. Persona ar motorisko afāziju nevar runāt (atskaitot atsevišķus vārdus vai frāzes), bet var sapast dzirdēto vai lasīto. Daļējas motoriskās afāzijas gadījumā slimnieks izsakās īsām frāzēm, nepareizi veidojot vārdus. Sensoriskā afāzija rodas galvas smadzeņu deniņdaivas garozas bojājumu rezultātā. Persona ar šādu afāziju nesaprot cita runu un pats nespēj kontrolēt savējo, jauc vārdus, burtus, zilbes. Cilvēki, kam ir sensoriskā afāzija, runā daudz, bet nesaprotami, bieži atkārtojot vienu un to pašu, nereti izkropļotu vārdu.^[6]

Atsauces

↑ Ilona Henseler, Frank Regenbrecht, Hellmuth Obrig. «Lesion correlates of patholinguistic profiles in chronic aphasia: comparisons of syndrome-, modality- and symptom-level assessment». academic.oup.com. doi:10.1093/brain/awt374. Skatīts: 2023-03-22.
↑ Damasio, Antonio R. (1992-02-20). "Aphasia" (en). New England Journal of Medicine 326 (8): 531–539. doi:10.1056/NEJM199202203260806. ISSN 0028-4793.
↑ Code, Chris; Petheram, Brian (2011-02-01). "Delivering for aphasia". International Journal of Speech-Language Pathology 13 (1): 3–10. doi:10.3109/17549507.2010.520090. ISSN 1754-9507. PMID 21329405.
↑ Shishira Sreenivas. «Aphasia: What to Know». WebMD (angļu). Skatīts: 2023-03-22.
↑ «Aphasia». American Speech-Language-Hearing Association (angļu). Skatīts: 2023-03-22.
↑ ^6,0 ^6,1 «AFĀZIJA». medicine.lv (latviešu). 2012-04-02. Skatīts: 2023-03-22.

[1] Ilona Henseler, Frank Regenbrecht, Hellmuth Obrig. «Lesion correlates of patholinguistic profiles in chronic aphasia: comparisons of syndrome-, modality- and symptom-level assessment». academic.oup.com. doi:10.1093/brain/awt374. Skatīts: 2023-03-22.

[2] Damasio, Antonio R. (1992-02-20). "Aphasia" (en). New England Journal of Medicine 326 (8): 531–539. doi:10.1056/NEJM199202203260806. ISSN 0028-4793.

[3] Code, Chris; Petheram, Brian (2011-02-01). "Delivering for aphasia". International Journal of Speech-Language Pathology 13 (1): 3–10. doi:10.3109/17549507.2010.520090. ISSN 1754-9507. PMID 21329405.

[4] Shishira Sreenivas. «Aphasia: What to Know». WebMD (angļu). Skatīts: 2023-03-22.

[5] «Aphasia». American Speech-Language-Hearing Association (angļu). Skatīts: 2023-03-22.

[:0-6] 6,0 ^6,1 «AFĀZIJA». medicine.lv (latviešu). 2012-04-02. Skatīts: 2023-03-22.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]