Valoda

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aptuveni 2. gadsimta sienas gleznojums Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks

Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.[1] Valodas galvenā funkcija ir informācijas un domu apmaiņa. Izmantojot valodu, mēs domājam un iegūstam informāciju (lasot grāmatas, skatoties kinofilmas, klausoties radio). Tā ir valodas domāšanas un informācijas iegūšanas funkcija. Izmantojot valodu, tiek nosaukti priekšmeti, darbības, parādības un pazīmes. Tā ir valodas nosaucošā funkcija. Valodai ir arī emocionālā funkcija, un ar to var paust emocijas: prieku, sarūgtinājumu un pārdzīvojumu.

Valodas filozofija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valodas filozofija ir viena no galvenajām pētniecības jomām mūsdienu rietumu filozofijā. Šajā jomā mēģina izprast, kā valoda ir veidota un lietota, un, galu galā, kas ir valoda. Īpaša pieeja tradicionālajām filozofijas problēmām, pievēršot uzmanību vārdu lietojumam ikdienā, ir ikdienas valodas filozofija. Galvenās problēmas, ko apskata valodas filozofijā, ir vārdu nozīme, valodas lietošana (konteksts), valodas izzināšana un attiecības starp valodu un īstenību.

Valodas izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teorijas par valodas izcelsmi ir daudz un dažādas. Par to zinātnieki spriež jau vairākus gadsimtus. Pie vienotas valodas izcelsmes teorijas zinātnieki nav nonākuši. Galvenā problēma ir tiešu pierādījumu trūkums.

Valodniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Valodniecība

Zinātni par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību sauc par valodniecību. Izšķir vispārējo un konkrēto valodniecību (pētī kādu valodu, valodu grupu vai saimi). Tradicionāli valodniecību veido semantika, sintakse un fonoloģija,[2] bet valodas sistēmas līmeņus un apakšsistēmas pēta arī fonētika, gramatika, leksikoloģija, frazeoloģija, stilistika, valodas attīstību aplūko valodas vēsture, etimoloģija, valodas funkcionēšanu sabiedrībā — dialektoloģija, sociolingvistika un citas nozares.

Valodu daudzveidība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: valodu uzskaitījumi
Valodu saimes. Indoeiropiešu valodu saime, pie kuras pieder latviešu valoda, ir iekrāsota gaiši zaļā krāsā

Pasaulē ir vairāk nekā 7000 dzīvu valodu.[3] Gandrīz 400 valodu pratēju skaits pārsniedz miljonu, savukārt aptuveni 55% no visām valodām prot mazāk nekā 10 tūkstoši cilvēku.[3] Pēc pratēju skaita lielākās valodas ir ķīniešu valoda (makrovaloda, 1197 miljoni), spāņu valoda (414 miljoni), angļu valoda (335 miljoni), hindi (260 miljoni) un arābu valoda (makrovaloda, 237 miljoni).[3]

Valodas tiek grupētas valodu saimēs pēc to kopējā priekšteča (pirmvalodas). Lielākās valodu saimes ir indoeiropiešu valodas (runā 45% no pasaules iedzīvotājiem), sinotibetiešu valodas (22%), Nigēras–Kongo valodas (6,4%), afroaziātu valodas (6,0%) un austronēziešu valodas (5,9%).

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Valoda» (latviski). tezaurs.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 10. jūnijā.
  2. «Linguistics» (angliski). Britannica Online Encyclopedia. Skatīts: 2010. gada 29. jūnijā.
  3. 3,0 3,1 3,2 «Summary by language size» (angliski). Ethnologue. Skatīts: 2014. gada 11. jūnijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]