Agčala ezers
| Agčala ezers | |
|---|---|
| Atrodas |
 Azerbaidžāna |
| Koordinātas | 39°27′23″N 48°43′41″E / 39.45639°N 48.72806°EKoordinātas: 39°27′23″N 48°43′41″E / 39.45639°N 48.72806°E |
| Platība | 150 km2 |
| Augstums v.j.l. | -22 m |
| Baseina valstis | Azerbaidžāna, Irāna |
  Agčala ezers | |
Agčalas ezers (azerbaidžāņu: Ağçala gölü) ir purvains sālsezers Mughanas līdzenuma dienvidaustrumos. Atrodas Saljanas un Bilesuvaras rajonos.[1]
1896. gadā, kad Araksas upe mainīja gultni un applūdināja Mughanas līdzenumu, izveidojās Agčalas, Mahmudčalas un Džavadčalas ezeri Kopš tā laika Mahmudčalas ezers ir pārvērties par purvu, kas sastāv no divām daļām — Mahmudčalas un Agčalas ezeriem.
Kopš tika regulēta Araksas gultne un pēc tam, 1965. gadā, kad izveidoja ūdenskrātuvi uz Bolgarčajas upes un pietece aprobežojās ar apūdeņošanas kanāliem, Agčalas ezers vasarās daļēji izžuva.[1] Tomēr nākamajos 15 gados ūdenskrātuve aizpildījās ar dūņām un atjaunojās Bolgarčajas notece uz Mahmudčalas purvāju.[1]
Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hidronīms ir cēlies no vārdiem ag (balts) un čala (ieplaka, bedre; strauts, aka; neapstrādāta vieta; ieplaka, kas piepildīta ar lietu un upes ūdeni). Daži pētnieki saka, ka šis hidronīms ir saistīts ar ūdens kvalitāti, savukārt citi to saista ar to, ka vasarā ezerā ūdens izžūst un atsedzas baltā sāls. Avoti liecina, ka tikai Saljanas un Bilesuvaras reģionos vien ir četri ezeri ar nosaukumu Agčala.[2]
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ezera grunts ir pārsvarā dūņaina, ar ūdensaugu atliekām.[1] Hidrobioloģiski un ihtioloģiski pētījumi nav veikti. Apkārtējās augsnes — karbonātu aluviālās pļavu tipa.
Pateicoties plašajiem niedrājiem, ik gadu šeit pārziemo un ligzdo savvaļas putni. Ezers atrodas 22—30 metrus zem jūras līmeņa. Agčalas un Mahmudčalas ezeru mitrāju sistēmas kopējā platība ir 23 000 hektāru, no kuriem Agčalas daļa aizņem 15 000.[1]
Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Klimats ap ezeru ir sauss subtropiskais. Vasaras ir sausas, ļoti karstas, bet ziemas maigas. Temperatūra apkārtējos rajonos ir +29/+35 °С vasarā un +3/+6,5 °С ziemā. Lietus līst galvenokārt pavasarī un rudenī. Ūdens sāļums ezerā ir 16-18 g/l. Ūdens temperatūra ir +22/+29 °С vasarā un +4/+7,5 °С ziemā.[1]
Fauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Putnu fauna ir daudzveidīga un apsekota tikai daļēji. Skaitliski lielākās novērotās putnu grupas ir pīles, gulbji un zosis un gārņi,[1] taču novērojumu metode ļāva vieglāk saskatīt lielākos putnus. No zivīm tiek minētas līdakas, sami un sazāni.
Statuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Visa teritorija pieder valstij. Apkārtējās zemes tiek izmantotas lauksaimniecībai un lopkopībai. Ūdens mērenā sāļuma dēļ netiek izmantots saimnieciskiem nolūkiem. Ezeru apsaimnieko Azerbaidžānas Mednieku un zvejnieku biedrības medību un zvejas saimniecība.[1]
Teritorijai nav aizsargājama statusa, tomēr esošā medību saimniecība veicina medību termiņu un noteikumu ievērošanu. Ārpus medību sezonas (no novembra līdz februārim) medību ekonomikas klātbūtne veicina putnu saglabāšanos, īpaši ligzdošanas sezonā. Ezers ir nozīmīgs medījumu un zivju avots apkārtējiem iedzīvotājiem.[1]