Agorafobija

Vikipēdijas lapa
Agorafobija
Sena agora Dēlā, Grieķijā — viena no publiskajām vietām, kuras vārdā nosaukta šī fobija.
Specialitāte Psihiatrija, klīniskā psiholoģija
Simptomi nemiers nedrošās situācijās, panikas lēkmes[1][2]
Komplikācijas depresija, vielu lietošanas traucējumi[1]
Ilgums > 6 mēneši[1]
Cēloņi ģenētiski un vides faktori[1]
Riska faktori ģimenes vēsture, satraucoši notikumu[1]
Diferenciāldiagnoze šķiršanās trauksme, posttraumatiskā stresa sindroms, rekurenti depresīvi traucējumi[1]
Ārstēšana kognitīvi biheiviorālā terapija[3]
Biežums 1.9% no pieaugušajiem[1]

Agorafobija[1] ir garīgi un uzvedības traucējumi,[4] īpaši trauksmes traucējumi, kam raksturīgi trauksmes simptomi situācijās, kad persona uztver savu vidi kā nedrošu un no kuras nav viegla izkļūšanas veida.[1] Šādas situācijas var ietvert atklātas vietas, sabiedrisko transportu, iepirkšanās centrus, cilvēku pūļus un rindas vai vienkārši atrašanos ārpus savas mājas.[1] Atrodoties šādās situācijās, var rasties panikas lēkme.[2] Ietekmētie darīs visu, lai izvairītos no šādām situācijām. Smagos gadījumos cilvēki var kļūt pilnīgi nespējīgi pamest savas mājas.[2]

Tiek uzskatīts, ka agorafobija rodas ģenētisku un vides faktoru kombinācijas dēļ.[1] Stāvoklis bieži rodas ģimenēs, un to var izraisīt stresa vai traumatiski notikumi, piemēram, vecāku nāve vai uzbrukums.[1] DSM-5 agorafobija ir klasificēta kā fobija kopā ar specifiskām fobijām un sociālajām fobijām.[1][3] Citi apstākļi, kas var izraisīt līdzīgus simptomus, ir šķiršanās trauksme, posttraumatiskā stresa sindroms un rekurenti depresīvi traucējumi.[1] Ir pierādīts, ka agorafobijas diagnoze ir saistīta ar depresiju, vielu lietošanu un pašnāvības domām.[5][6]

Nereti agorafobija izzūd bez ārstēšanas.[1] Ārstēšanu parasti veic ar konsultāciju veidu, ko sauc par kognitīvi biheiviorālo terapiju.[3][7] Šāda terapija rada palīdz apmēram pusei cilvēku ar šādu fobiju. Dažos gadījumos tie, kuriem diagnosticēta agorafobija, ir ziņojuši par benzodiazepīnu un antipsihotisko līdzekļu palielināšanu.[5] Agorafobija skar aptuveni 1,7% pieaugušo.[1] Sievietes skar apmēram divas reizes biežāk nekā vīriešus.[1] Stāvoklis bērniem ir reti sastopams, bieži sākas agrīnā pieaugušā vecumā un kļūst retāk sastopams vecumdienās.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 1,13 1,14 1,15 1,16 1,17 American Psychiatric Association (2013), Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders (5th ed.), Arlington: American Psychiatric Publishing, pp. 217–221, 938, ISBN 978-0-89042-555-8
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «Agoraphobia». PubMed Health. Skatīts: 2016. gada 11. augusts.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 Richard Jed Wyatt, Robert H. Chew. Wyatt's Practical Psychiatric Practice: Forms and Protocols for Clinical Use (angļu). American Psychiatric Pub, 2008. 90–91. lpp. ISBN 978-1-58562-687-8. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-08-21.
  4. ↑ Drs; Norman Sartorius, A.S. Henderson, H. Strotzka, Z. Lipowski, Shen Yu-cun, Xu You-xin, E. Strömgren, J. Glatzel, G.-E. Kühne, R. Misès, C.R. Soldatos, C.B. Pull, R. Giel, R. Jegede, U. Malt, R.A. Nadzharov, A.B. Smulevitch, B. Hagberg, C. Perris, C. Scharfetter, A. Clare, J.E. Cooper, J.A. Corbett, J. Griffith Edwards, M. Gelder, D. Goldberg, M. Gossop, P. Graham, R.E. Kendell, I. Marks, G. Russell, M. Rutter, M. Shepherd, D.J. West, J. Wing, L. Wing, J.S. Neki, F. Benson, D. Cantwell, S. Guze, J. Helzer, P. Holzman, A. Kleinman, D.J. Kupfer, J. Mezzich, R. Spitzer, J. Lokar. «The ICD-10 Classification of Mental and Behavioural Disorders Clinical descriptions and diagnostic guidelines». www.who.int Pasaules Veselības organizācija. Microsoft Word. bluebook.doc. 110, 112–3. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004-10-17. Skatīts: 2021. gada 23. jūnijs – caur Microsoft Bing.
  5. ↑ 5,0 5,1 Shin, Jin; Park, Doo-Heum; Ryu, Seung-Ho; Ha, Jee Hyun; Kim, Seol Min; Jeon, Hong Jun (2020-07-24). "Clinical implications of agoraphobia in patients with panic disorder". Medicine 99 (30): e21414. doi:10.1097/MD.0000000000021414. ISSN 0025-7974. PMC 7387026. PMID 32791758.
  6. ↑ Teismann, Tobias; Lukaschek, Karoline; Hiller, Thomas S.; Breitbart, Jörg; Brettschneider, Christian; Schumacher, Ulrike; Margraf, Jürgen; Gensichen, Jochen et al. (2018-09-24). "Suicidal ideation in primary care patients suffering from panic disorder with or without agoraphobia". BMC Psychiatry 18 (1): 305. doi:10.1186/s12888-018-1894-5. ISSN 1471-244X. PMC 6154913. PMID 30249220.
  7. ↑ Pompoli, A; Furukawa, TA; Imai, H; Tajika, A; Efthimiou, O; Salanti, G (13 April 2016). "Psychological therapies for panic disorder with or without agoraphobia in adults: a network meta-analysis.". The Cochrane Database of Systematic Reviews 2016 (4): CD011004. doi:10.1002/14651858.CD011004.pub2. PMC 7104662. PMID 27071857.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Agorafobija&oldid=3891417"