Agora

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Atēnu agoras vieta

Agora (sengrieķu: ἀγορά) bija tirgus laukums senās Grieķijas pilsētā, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm (kas pēc novadīšanas vietas arī saucās par agorām[1]). Laukumā, kas parasti atradās pilsētas centrā, atradās galvenais pilsētas tirgus, kas dalījās iecirkņos pēc dažādu preču veidiem, un bieži vien arī valdības iestādes. Agoru parasti iekļāva stojas ar amatnieku darbnīcām un tempļi. Reizēm agoras perimetrā tika uzstādītas statujas. Ļoti bieži agora skaitījās pilsētas administratīvais un ekonomiskais centrs. Agorā publiski tika izstādīti polisā darbojošies likumi, akmenī kalti svarīgākie dekrēti un pārējie oficiālie rīkojumi.

Sākotnēji agora bija klajš laukums pilsētas stihiski plānotās apbūves vidū. Taču klasiskajā periodā agoras stāvoklis kļuva savrupāks, un vēlais agoras tips pilnīgi savrups ar regulāru plānojumu (ar pilsētu savienojās vienīgi caur vārtiem). Visvairāk šādu savrupu agoru paraugu var atrast Mazāzijā. Agoras plānojums atstāja iespaidu uz forumu arhitektūru senajā Romā. Viena no lielākajām un pazīstamākajām agorām ir Atēnu agora ar dažādu tirdzniecības un sabiedrisko celtņu drupām, kas celtas 4—1. gadsimtam pr.Kr. Plaši pazīstamas ir arī Spartas un Korintas agoras.

Lai kontrolētu kārtību tirgus laukumā, tika nozīmēti īpašas atbildīgās personas — agoronomi (metronomi, kas sekoja par pareizu svaru lietošanu, sitofilaki, kas sekoja maizes tirdzniecībai, u.c.)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]