Kognitīvi biheiviorālā terapija

Vikipēdijas lapa
Ārona Beka (Aaron Beck) KBT pamata cikla modelis, 1967. gads.

Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) ir strukturētas īstermiņa psihoterapijas veids,[1] kas palīdz samazināt dažādu garīgo saslimšanu, tostarp trauksmes, emociju kontroles grūtību, depresijas u.c. slimību, simptomu izteiktību.[2] KBT palīdz cilvēkiem saprast domu, emociju, ķermeņa sajūtu un uzvedības saistību,[3] tās mērķis ir izaicināt un mainīt negatīvu/disfunkcionālu domāšanu un ar to saistīto uzvedību, tādējādi uzlabojot emocionālo regulāciju.[4][5]

Kopš 2009. gada Latvijā darbojas Latvijas Kognitīvi biheiviorālās terapijas asociācija.[2]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Standarta KBT ir pieņemts uzskatīt, ka, izmainot personas disfunkcionālos domāšanas modeļus (t.i., kognitīvos izkropļojumus jeb kļūdainos pieņēmumu veidus), būs novērojamas arī pozitīvas izmaiņas personas uzvedībā,[6] taču jaunākie KBT veidi uzsver, ka ir nepieciešams izmainīt cilvēka attiecības ar disfunkcionālajiem domāšanas modeļiem, nevis izmainīt pašu domāšanu.[7] Kognitīvi biheiviorālājai terapijai mērķis nav noteikt diagnozi, bet izvērtēt cilvēka raksturiezīmes un atbilstoši izprast, ko var izmainīt.

Darbs ar kognitīvajiem izkropļojumiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Terapeiti izmanto KBT metodes, lai palīdzētu cilvēkiem apstrīdēt savus disfunkcionālos domāšanas modeļus un aizstāt domāšanas kļūdas (kognitīvos izkropļojumus jeb kļūdainos pieņēmumu veidus), piemēram, pārmērīgu vispārināšanu, melnbaltu domāšanu, pozitīvo lietu diskvalificēšanu, ar domām, kas patiesāk atbilst realitātei, tādējādi mazinot nepatīkamās emocijas un pašsabotāžas tendences.[6] Kognitīvie izkropļojumi var izpausties kā selektīva vai neobjektīva informācijas apstrāde vai pārmērīga vispārināšana.[8] KBT metodes var izmantot arī, lai palīdzētu indivīdiem identificēt un pieņemt kognitīvos izkropļojumus kā daļu no savām domām, tādā veidā samazinot kognitīvo izkropļojumu ietekmi.[7]

Standarta KBT palīdz apgūt prasmes, kas palīdz indivīdiem disfunkcionālos domāšanas modeļus aizstāt ar adaptīvākiem,[9] izaicinot indivīda ieradumus, domāšanas procesus un automātiskās reakcijas.[10]

Terapijas posmi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kognitīvi biheiviorālajai terapijai var izdalīt sešus posmus:[9]

  • Psiholoģiskais novērtējums, kuru parasti veido šādi soļi:
    1. Maināmās (kritiskās) uzvedības identificēšana;
    2. Kritiskās uzvedības veida un iezīmju atpazīšana;
    3. Kritiskās uzvedības biežuma, ilguma vai intensitātes novērtēšana;
    4. Mērķu nodefinēšana.[11]
  • Rekonceptualizācija;
  • Prasmju apguve;
  • Iegūto prasmju nostiprināšana un pielietošana;
  • Vispārināšana un uzturēšana;
  • Novērtējumi pēc ārstēšanas.

Kognitīvi biheiviorālā terapijas fāze veido lielāko daļu no rekoncpetualizācijas posma.[9]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Kognitīvi biheiviorālā terapija ko no tās sagaidīt». intellego.lv (angļu). Skatīts: 2023-06-14.
  2. ↑ 2,0 2,1 «kognitīvi biheiviorālā terapija». enciklopedija.lv (angļu). Skatīts: 2023-06-14.
  3. ↑ «Psihologs - Medicīnas centrs ARS: Kognitīvi biheiviorālā terapija». Medicīnas centrs ARS (latviešu). Skatīts: 2023-06-14.
  4. ↑ Beck JS (2011), Cognitive behavior therapy: Basics and beyond (2nd ed.), New York: The Guilford Press, pp. 19–20
  5. ↑ Benjamin, Courtney L.; Puleo, Connor M.; Settipani, Cara A.; Brodman, Douglas M.; Edmunds, Julie M.; Cummings, Colleen M.; Kendall, Philip C. (2011-04-01). "History of Cognitive-Behavioral Therapy in Youth" (en). Child and Adolescent Psychiatric Clinics of North America. Cognitive-Behavioral Therapy in Youth 20 (2): 179–189. doi:10.1016/j.chc.2011.01.011. ISSN 1056-4993. PMC PMC3077930. PMID 21440849.
  6. ↑ 6,0 6,1 Hassett, Afton L.; Gevirtz, Richard N. (2009-05). "Nonpharmacologic Treatment for Fibromyalgia: Patient Education, Cognitive-Behavioral Therapy, Relaxation Techniques, and Complementary and Alternative Medicine" (en). Rheumatic Disease Clinics of North America 35 (2): 393–407. doi:10.1016/j.rdc.2009.05.003.
  7. ↑ 7,0 7,1 Hayes, Steven C.; Villatte, Matthieu; Levin, Michael; Hildebrandt, Mikaela (2011-04-27). "Open, Aware, and Active: Contextual Approaches as an Emerging Trend in the Behavioral and Cognitive Therapies" (en). Annual Review of Clinical Psychology 7 (1): 141–168. doi:10.1146/annurev-clinpsy-032210-104449. ISSN 1548-5943.
  8. ↑ Dawes, Robyn Mason (1964-04). "Cognitive Distortion" (en). Psychological Reports 14 (2): 443–459. doi:10.2466/pr0.1964.14.2.443. ISSN 0033-2941.
  9. ↑ 9,0 9,1 9,2 Gatchel, Robert J.; Rollings, Kathryn H. (2008-01). "Evidence-informed management of chronic low back pain with cognitive behavioral therapy" (en). The Spine Journal 8 (1): 40–44. doi:10.1016/j.spinee.2007.10.007. PMC PMC3237294. PMID 18164452.
  10. ↑ Barbara Kozier. Fundamentals of Nursing: Concepts, Process and Practice. Pearson Education, 2008. 187. lpp. ISBN 978-0-13-197653-5.
  11. ↑ Kaplan R, Saccuzzo D. Psychological Testing. Wadsworth. pp. 415, Table 15.3.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kognitīvi_biheiviorālā_terapija&oldid=3868816"