Ahemenīdu dinastija

Ahemenīdu dinastija bija Senās Persijas ķēniņi Ahemenīdu impērijas laikā. Senpersiešu valodā viņus dēvēja par šahinšahiem (Xšâyathiya Xšâyathiyânâm — "ķēniņu ķēniņiem").
Latviešu valodas vēsturiskajā tradīcijā jau kopš Vecas Derības latviskā tukojuma 17. gadsimtā Senās Persijas ķēniņus parasti nosauc viņu vārdu grieķu valodas versijā, tomēr iekavās doti arī ķēniņu oriģinālie vārdi aptuvenā senpersiešu valodas transkripcijā.
- Ahemens (Hahāmaniš, līdz 675. gadam p.m.ē.)
- Teisps (Čišpiš, 675-640 p.m.ē.)
- Kīrs I (Kuruš, 640-580 p.m.ē.)
- Kambīzs I (Kambūdžja, 580-559 p.m.ē.)
- Kīrs II (Kuruš, 559-530 p.m.ē.), impērijas dibinātājs
- Kambīzs II (Kambūdžja, 530-522 p.m.ē.)
- Smerdis (Bardija, 522. marts — septembris p.m.ē.)
- Dārijs I (Dārajavahuš, 522-486 p.m.ē.)
- Kserkss I (Hšajāršā, 486-464 p.m.ē.)
- Artakserkss I (Artahšasā, 464-424 p.m.ē.)
- Kserkss II (Hšajāršā, 424. gada maijs — jūlijs p.m.ē.)
- Sogdiāns (Sekhudon, 423. gada p.m.ē. 6 mēneši)
- Dārijs II (Dārajavahuš, 423—404 p.m.ē.)
- Artakserkss II (Artahšasā, 404-358 p.m.ē.)
- Artakserkss III (Artahšasā, 358-337 p.m.ē.)
- Artakserkss IV (Artahšasā, 337-335 p.m.ē.)
- Dārijs III (Dārajavahuš, 335-330 p.m.ē.)
- Artakserkss V (Artahšasā, 330-329 p.m.ē.)
Valdnieku kapenes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Četri Ahemenīdu dinastijas šahinšahi, proti, Dārijs I, Kserkss I, Artakserkss I un Dārijs II, apglabāti Nakše-Rustamas (persiešu: تخته رستم Naqsch-e Rostam — "Noasa šķirsts" jeb "Rostama ciļņi") valdnieku kapenēs, kas izcirstas klintīs sešus kilometrus uz ziemeļiem no Persepoles. Pirms arheologi 19. gadsimtā atšifrēja uzrakstus un ciļņu nozīmi, tautā valdīja uzskats, ka tie ir attēlojumi no mitoloģiskā varoņa Rostama dzīves. Piektais kaps varētu būt bijis paredzēts Dārijam III, kas palika nepabeigts Maķedonijas Aleksandra iebrukuma dēļ.
