Senā Persija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Persijas impērija (pers. ایران بزرگ — Iran-e bozorg, pers. ایرانزمین — Iranzamin) ir apzīmējums persiešu lielvalstij un civilizācijai senajos laikos Centrālāzijā laikā posmā no 6. gadsimta p.m.ē. līdz 7. gadsimtam mūsu ērā.

Ahemenīdu impērija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ahamenīdu impērija 500. g.p.m.ē.

Ahemenīdu impērija, dažreiz zināma kā Pirmā persiešu impērija, bija valsts, kuru aptuveni 550. gadā p.m.ē. izveidoja Kīrs Lielais, un kura pastāvēja līdz 336. gadam p.m.ē., kad to iekaroja Maķedonijas Aleksandrs Lielais. Ahemenīdu impērija tika izveidota, balstoties uz Mīdijas konfederācijas pārvaldītajām teritorijām. Impērijas uzplaukuma laikā Ahemenīdu kontrolē atradās Senā Ēģipte, Auglīgais pusmēness, Mazāzija (Līdija), daļa no Senās Grieķijas un citas teritorijas.

Maķedonijas impērija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Persijas varenība tomēr nebija ilgstoša. Tā zaudēja grieķiem Persiešu karus, kuru rezultātā Persijas varenība sāka arvien vairāk izplēnēt. Nāvējošu triecienu Persijas impērijai deva Maķedonijas Aleksandra karaspēks, vairākkārt sagraujot persiešu spēkus no 334. līdz 331. gadam p.m.ē. Maķedonieši pielietoja inovatīvu militāro stratēģiju, kas deva lielas priekšrocības pār citu valstu spēkiem.

Seleikīdu impērija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neskatoties uz šīm un daudzām vēlākām militārām neveiksmēm, kas mijās arī ar veiksmēm, Persija ilgi pārdzīvoja Maķedoniju. Pēc Maķedonijas Aleksandra negaidītās nāves starp viņa ģenerāļiem sekoja ilgstoša ķīvēšanās par Persijas troni. To beidzot ieguva Seleikīds I, kas atjaunoja Persijas impērijas robežas līdz Indai, pakļāva Babiloniju un Sīriju, kā arī visu Mazāziju. Seleikīdu dinastija, kas bija arī faktiskie Maķedonijas valdnieki, pārvaldīja impēriju līdz pat 2. gadsimtam p.m.ē.

Kopumā senās Persijas vēsture skaitāma līdz pat mūsu ēras 7. gadsimtam, kad to iekaroja arābi.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]