Aizmugure (sports)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Futbola līnijtiesnesis norāda uz aizmugures stāvokli

Aizmugure sportā ir spēles noteikums dažās komandu spēlēs, kurš aizliedz vai ierobežo uzbrūkošās komandas spēlētājiem aktīvi darboties pretinieka vārtu tuvumā, ar dažāda veida priekšnoteikumiem. Noteikums sākotnēji tika izstrādāts futbolā, lai izvairītos no uzbrucēju pastāvīgas dežurēšanas pie pretinieku vārtiem. Noteikuma precīza izpilde un fiksēšana bieži ir grūta un raisa strīdus gan uz laukuma, gan skatītājos,[1] un arī mūsdienās lietojamā video palīdzība nav atrisinājusi problēmu.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Termins "aizmugure" radās angļu valodā kā "offside", tāpēc paretam tās apzīmēšanai lieto arī vārdu "ofsaids". Pirms tam tas apzīmēja kareivi, kurš bija notverts aiz pretinieka frontes līnijas — "ārpus savas puses spēkiem" ("off the strength of his side"). 19. gadsimtā, attīstoties futbolam, Anglijā dažādas skolas piedāvāja dažādus noteikumus, starp kuriem par dominējošo kļuva Kembridžas versija: pretinieka laukuma pusē starp bumbu saņemošo uzbrucēju un pretinieka vārtiem jāatrodas vismaz trīs aizsardzības spēlētājiem. Šis noteikums futbolā palika spēkā līdz 1925. gadam, kad nepieciešamo aizsargājošos spēlētāju skaitu samazināja līdz diviem.

Pielietošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Futbols[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Aizmugure (futbols)
Zilais futbolists pa kreisi atrodas aizmugures stāvoklī, būdams aiz aizsargiem. Ja viņam tiks piespēlēts, aizmugure tiks fiksēta un spēle apturēta.

Futbolā aizmugure tiek ieskaitīta, ja uzbrūkošās komandas spēlētājs pretinieka laukuma pusē brīdī, kad uz viņa pusi tiek izdarīta piespēle, kaut vai ar ķermeņa daļu atrodas tuvāk vārtiem nekā priekšpēdējais aizsargājošās komandas spēlētājs, ieskaitot vārtsargu. Pārkāpums tiek fiksēts tad, ja šāds uzbrūkošais spēlētājs, pēc tiesneša domām, aktīvi piedalās spēlē — pieskaras piespēlētajai bumbai, traucē pretiniekam vai citādi gūst labumu no savas pozīcijas. Šādā gadījumā spēle tiek apturēta un bumba tiek atdota aizsargājošās komandas spēlētājiem. Aizmugures nav brīdī, kad tiek izpildīts iemetiens, sitiens no vārtiem vai stūra sitiens.[3]

Amerikāņu futbols[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amerikāņu futbolā un tā Kanādas versijā aizmugure tiek ieskaitīta, ja spēlētājs uz kārtējās bumbas izspēles sākuma brīdi atradies pretinieka pusē šīs konkrētās izspēles līnijai. Pārkāpēji tiek sodīti ar izspēles līnijas pārbīdi par 5 jardiem (4,5 m) uz viņu pusi.[4][5]

Regbijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Regbijā aizmugures noteikumi ir sarežģīti, turklāt tajā ir divas vadošās organizācijas ar atšķirīgiem spēles noteikumiem, kurus Latvijā pēc vienas komandas spēlētāju skaita sauc par regbiju-13 un regbiju-15 (angliski attiecīgi Rugby League un Rugby Union). Latvijā tiek spēlēts regbijs-15, kā arī mazais variants regbijs-7. Saskaņā ar regbija-15 noteikumiem, uzbrūkošās komandas spēlētājs ir aizmugures stāvoklī jebkurā laukuma vietā, ja viņš atrodas priekšā savas komandas tābrīža vai pēdējam bumbas nesējam. Pārkāpums tiek fiksēts tad, ja viņš šajā pozīcijā saņem bumbu vai citādi mijiedarbojas ar bumbas nesēju, virzās uz priekšu pēc bumbas vai traucē pretiniekiem. No pretinieka ar bumbu vai gaidošu to saņemt viņam jāatvirzās vismaz 10 metrus. Aizmugures stāvokļa vairs nav, ja pretinieks, saņēmis bumbu, piespēlē to vai noskrien ar to 5 metrus.[6] Regbija-13 noteikumi papildus paredz, ka aizmugures nav, atrodoties savā laukuma galā vārtu zonā, un atšķirībā no regbija-15, pretiniekam ar bumbu jāpārvietojas nevis 5, bet 10 metrus, lai aizmugures stāvoklis izzustu.[7]

Ledus hokejs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ledus hokejā par aizmuguri atzīst, ja kāds uzbrūkošās komandas spēlētājs ar abām slidām atrodas pāri pretinieka aizsardzības zonas zilajai līnijai mirklī, kad tajā nokļūst ripa. Ripai jānokļūst šajā zonā pirms uzbrūkošajiem spēlētājiem (par izņēmumu uzskata situāciju, kad ripu vedošais un kontrolējošais spēlētājs ieslido zonā ar muguru pa priekšu). Tādēļ, ja aizsargājošajai komandai izdodas izmest ripu no savas aizsardzības zonas vai piespiest pretinieku kļūdīties un izlaist to pāri līnijai, visiem uzbrūkošajiem jāatkāpjas no šīs zonas, lai sāktu jaunu uzbrukumu. Ja uzbrūkošā komanda, kas iegājusi pretinieka aizsardzības zonā pirms ripas, skar ripu vai nekavējoties neatkāpjas no šīs zonas, tiek izdarīts iemetiens ārpus šīs zonas robežām. Aizmugure netiek ieskaitīta, ja ripu savā aizsardzības zonā ieveduši aizsargājošies spēlētāji.

Ripai šķērsojot zonas līniju pie aizmugures stāvokļa, kurā uzbrūkošā komanda nekontrolē ripu, tiesnesis paceļ roku, brīdinot spēlētājus par aizturēto aizmuguri. Ja uzbrūkošā komanda atkāpjas, netraucējot pretiniekiem, vai ja aizsargājošies pretinieki izmet/izved ripu no savas aizsardzības zonas, roka tiek nolaista un spēle turpinās, pretējā gadījumā tā tiek apturēta un notiek iemetiens.[8][9]

Angļu valodā ar vārdu "offside" tiek apzīmēta arī spēlētāja ieslidošana iemetiena riņķī pirms tā izdarīšanas un ar "offside pass" (aizmugures piespēli) jeb "two-line pass" (divu līniju piespēli) — piespēli no savas aizsardzības zonas pāri centra līnijai, kura agrāk tika fiksēta kā pārkāpums un sodīta ar iemetienu vainīgās komandas aizsardzības zonā. Šim noteikumu punktam ir saglabājušās variācijas dažādās Ziemeļamerikas līgās. Starptautiskā hokeja federācija šo punktu atcēla 1998. gadā, bet NHL — 2005. gadā.[10]

Bendijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bendijā (agrāk sauktā arī "hokejs ar bumbiņu") noteikumi paredz līdzīgu aizmugures izpratni kā futbolā, līdz pat noteikumu nodaļas sakritībai.[11]

Lauka hokejs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lauka hokejā aizmugures aizliegums, kurš kopš 19. gadsimta pakāpeniski tika vājināts, pastāvēja līdz 1992.—1996. gadam, kad to atcēla pilnībā. Mūsdienās šāda noteikuma lauka hokejā vairs nav.[12]

Sporta veidi, kuros aizmugures noteikuma nav[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parasti aizmugures noteikuma nav tajos futbola un hokeja paveidos, kuri tiek spēlēti uz neliela izmēra laukuma. Tādi ir telpu futbols ("futzāls"), pludmales futbols, florbols. Tomēr aizmugures nav arī lielos laukumos spēlējamā austrāliešu futbolā un tam līdzīgajā Īrijā spēlējamā gēlu futbolā.[13]

Aizmugures noteikuma parasti nav telpās spēlējamos komandu sporta veidos, tomēr tajos tiek citādi nodrošināta minimāla aizsardzība pret pastāvīgu pretinieka atrašanos pie punktu gūšanas vietas: basketbolā atrašanos pretinieka groza tuvumā ierobežo ar laiku, rokasbumbā vārtu laukumā zemi skart var tikai vārtsargs, volejbolā uzbrukt var tikai pār tīklu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]