Ripa (sports)

Ripa ir apaļš, plakans diskveida priekšmets, ko izmanto dažos sporta veidos. Tā tiek lietota hokejā ar ripu, kur to spēles dalībnieki ar nūju vai ķermeņa palīdzību pārvieto pa spēles laukumu no ledus, cenšoties to iemest vārtos. Līdzīgi ripu izmanto fizisko iemaņu galda spēlēs — galda hokejā un gaisa hokejā, kā arī zemūdens hokejā. Novusā papildus pamatripai ("mammai") tiek izmantoti daudzi ripas veida kauliņi, kurus ar nūju (kiju) sitieniem cenšas iedzīt atverēs laukuma galos.^[1] Hokeja ripas parasti izgatavo no vulkanizētas gumijas, galda hokeja — no plastmasas, novusa — no koka.

Dažās spēlēs izmanto ar roku novietojamus ripas veida kauliņus, kā dambretē vai go Ķīnas versijā. Vārds "ripa" to nosaukumos lietots netiek.

Ripa ledus hokejā

Hokejam izveidojoties par sporta veidu 19. gadsimta beigās, tajā sākumā tika lietotas arī koka kvadrātveida "ripas". Tomēr apaļās gumijas ripas ātri tās izspieda.^[2]

Mūsdienu ripa ir 1 collu (2,54 cm) bieza, 3 collas (7,62 cm) diametrā, ar svaru starp 5,5 un 6 uncēm (156—170 g).^[3] Tomēr jauno spēlētāju treniņos un spēlēs reizēm tiek lietotas arī vieglākas ripas; savukārt spēlētāji, kuriem svarīgs spēcīgs metiens, var trenēties arī ar smagākām ripām, ieskaitot 910 g smagas tērauda ripas.

Nelielie ripas izmēri, kas apgrūtina nepieredzējušu skatītāju sekošanu spēlei, vairākkārt mudinājuši uz tehnoloģiskiem uzlabojumiem, kas ļautu ripai būt pamanāmākai, taču līdz šim tie nav bijuši efektīvi.

Ripa spēles laikā var sasniegt ātrumu vismaz līdz 180 km/st. Šāds ātrums tika sasniegts Sanktpēterburgā 2011. gadā KHL zvaigžņu demonstrācijas spēlē.^[4] Lidojošas ripas var radīt traumas ne tikai spēlētājiem, bet arī skatītājiem, tāpēc pēc jaunas skatītājas nāves no ripas, kas pēc atlēciena pārlidoja gala nožogojumam, NHL nācās ar tīkliem pastiprināt skatītāju norobežojumu.^[5] Arī starp spēlētājiem 16—19% traumu rada sadursmes ar lidojošām ripām.^[6]