Ajazs Mitellibovs
| ||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||
Ajazs Mitellibovs (Ayaz Mütəllibov; dzimis 1938. gada 12. maijā, miris 2022. gada 27. martā) bija Azerbaidžānas politiķis, inženieris. Viņš ir bijis Azerbaidžānas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs (1989—1990), Azerbaidžānas Komunistiskās partijas CK pirmais sekretārs (1990—1991), PSKP CK Politbiroja loceklis (1990—1991), pirmais un vienīgais Azerbaidžānas PSR prezidents (1990—1991), pirmais Azerbaidžānas prezidents (1991—1992).
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzīves gaitu sākums un izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ajazs Mitellibovs piedzima 1938. gada 12. maijā Baku. Viņa tēvs Nijazi Mitellibovs bija ķirurgs, dzimis Šemahi pilsētā. Māte Kurbi bija ginekoloģe. 1956. gadā Ajazs absolvēja Baku 189. vidusskolu. 1962. gadā viņš beidza Azerbaidžānas naftas un ķīmijas institūtu.
Inženiera karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No 1958. līdz 1959. gadam Mitellibovs strādāja Azerbaidžānas hidrotehnikas un meliorācijas zinātniski pētnieciskajā institūtā par vecāko tehniķi konstruktoru. Vēlāk viņš Baku ledusskapju un sadzīves mašīnu rūpnīcā bija konstruktoru biroja inženieris, ceha meistars, speciālā konstruktoru biroja priekšnieks un galvenais inženieris. 1963. gadā viņš iestājās komunistiskajā partijā, un pēc trim gadiem kļuva par Baku ledusskapju un sadzīves mašīnu rūpnīcas direktoru, bet 1974. gadā — par Baku ledusskapju un sadzīves mašīnu ražošanas apvienības Bakelektrobitmaš ģenerāldirektoru.
Karjera kompartijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1977. gadā Ajazs Mitellibovs tika ievēlēts par Baku Narimanova rajona partijas komitejas otro sekretāru. No 1979. līdz 1982. gadam viņš bija Azerbaidžānas PSR vietējās rūpniecības ministrs. 1982. gadā viņš kļuva par Azerbaidžānas PSR Valsts plāna priekšsēdētāju un Azerbaidžānas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieku. No 1989. līdz 1990. gadam Mitellibovs bija Azerbaidžānas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs. No 1989. līdz 1991. gadam viņš bija PSRS Tautas deputāts.
1990. gada 25. janvārī, pēc asiņainajiem notikumiem Baku, Ajazs Mitellibovs tika ievēlēts par Azerbaidžānas Komunistiskās partijas Pirmo sekretāru. 1990. gada 18. maijā Azerbaidžānas PSR Augstākā padome viņu ievēlēja par Azerbaidžānas PSR prezidentu. No 1990 — 1991. gadam Mitellibovs bija PSKP CK loceklis. No 1990. gada 13. jūlija līdz 1991. gada 6. novembrim viņš bija PSKP CK Politbiroja loceklis.
Neatkarīgās Azerbaidžānas prezidents[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc PSRS Augusta puča izgāšanās 1991. gada 30. augustā Azerbaidžānas Augstākā Padome pieņēma deklarāciju "Par Azerbaidžānas Republikas valsts neatkarības atjaunošanu".
1991. gada 8. septembrī Azerbaidžānā notika pirmās vispārējās prezidenta vēlēšanas, kurās Ajazs Mitellibovs uzvarēja ar 98,5 % balsu. Biļetenā bija tikai viena kandidatūra, jo cits kandidāts — sociāldemokrātu līderis Zerdišts Alizade — nedēļu pirms vēlēšanām atteicās no piedalīšanās tajās. 14. septembrī notika Azerbaidžānas komunistiskās partijas ārkārtas kongress, kurā gandrīz vienbalsīgi tiek pieņemts lēmums par partijas pašatlaišanu. 21. decembrī Almati Mitellibovs parakstīja vienošanos par Neatkarīgo Valstu Sadraudzības izveidošanu.
Mitellibovs prezidentūras laikā saskārās ar strauju situācijas saasināšanos Kalnu Karabahas konflikta zonā. 1991. gada 2. septembrī Karabahas armēņi pasludināja Kalnu Karabahas Republikas izveidošanu, bet novembrī Azerbaidžānas Augstākā Padome pieņēma lēmumu par Kalnu Karabahas autonomijas likvidēšanu. 10. decembrī armēņi vienpusēji sarīkoja referendumu par neatkarību, ko boikotēja Kalnu Karabahas azerbaidžāņi. 1992. gada 2. janvārī Mitellibovs Kalnu Karabahā un tai tuvējos rajonos pasludināja prezidenta pārvaldi. Šajā laikā konflikts pārauga militārā spriedzē starp armēņiem un azerbaidžāņiem. Šajā fonā Azerbaidžānas Tautas fronte pieprasīja valsts prezidenta atkāpšanos.
26. februārī armēņi ieņēma Hodžali, kur gāja bojā vairāki simti iedzīvotāju. 6. martā pēc Azerbaidžānas Tautas frontes pārmetumiem par nepareizu rīcību, aizsargājot Hodžali un tās iedzīvotāju drošību, Mitellibovs Azerbaidžānas Milli Medžlisam iesniedza atkāpšanās rakstu. Pagaidu prezidenta pienākumus uzņēmās Milli Medžlisa priekšsēdētājs Jagubs Memmedovs. 8. maijā armēņu spēki pārņēma kontroli pār Sušu, pēdējo azerbaidžāņu apdzīvoto pilsētu Kalnu Karabahā. 14. maijā Azerbaidžānas Augstākā Padome, kurā dominēja bijušie Azerbaidžānas Komunistiskās partijas biedri, izskatīja lietu par Hodžali slaktiņu, atbrīvoja Ajazu Mitellibovu no jebkādas atbildības, atsauca viņa iepriekšējo atkāpšanos no amata un atjaunoja viņu prezidenta amatā. Mitellibovs prezidenta pirmo dekrētu izdeva par ārkārtas stāvokļa un komandantstundas izsludināšanu Baku.
15. maijā Azerbaidžānas Tautas frontes vadītie bruņotie spēki pārņēma kontroli pār Azerbaidžānas parlamentu un valsts radio un televīziju un paziņoja par Mitellibova atlaišanu, kurš jau bija aizbēdzis. Mitellibovs devās uz Maskavu, kur ieradās 16. maijā. Azerbaidžānas Augstākā Padome tika atlaista, pienākumus nododot Azerbaidžānas Milli Medžlisam, ko veidoja līdzvērtīga Azerbaidžānas Tautas frontes un bijušo komunistu pārstāvniecība. 18. maijā Isa Gembers tika ievēlēts par jauno Azerbaidžānas Milli Medžlisa priekšsēdētāju, un viņš uzņēmās pagaidu Azerbaidžānas prezidenta pienākumus līdz vēlēšanām 1992. gada 17. jūnijā.
Trimda Krievijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līdz 2012. gadam Ajazs Mitellibovs dzīvoja Maskavā. Azerbaidžānā pret gāzto prezidentu ierosināja krimināllietu. 1994. gada februārī Azerbaidžānas prokuratūra izsniedza orderi viņa arestam sakarā ar 1990. gada janvāra traģisko notikumu izmeklēšanu.
1999. gada 4. septembrī pēc Mitellibovs iniciatīvas Maskavā tika uzcelta pirmā un vienīgā Azerbaidžānas mošeja. 2000. gadā Mitellibovs atgriezās politikā, vadot Pilsoniskās vienotības partiju. 2003. gada augustā viņš kļuva par Azerbaidžānas Sociāldemokrātiskās partijas līdzpriekšsēdētāju.
Neskatoties uz to, ka 2002. gadā pret Mitellibovu kārtējo reizi tika izvirzīta apsūdzība, 2003. gadā iniciatīvas grupa "Glābējs" prezidenta vēlēšanām izvirzīja Mitellibova kandidatūru. 21. jūlijā Centrālā vēlēšanu komisija atteicās apstiprināt viņa kandidatūru saistībā ar daudziem pārkāpumiem iesniegtajos dokumentos, kā arī ar dzīvesvietas pierakstu gan Azerbaidžānā, gan Krievijā.
Atgriešanās dzimtenē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2011. gada augustā Azerbaidžānas valdība ar prezidenta Ilhama Alijeva labvēlību atļāva Mitellibovu apmeklēt dēla Azada bēres, kurš nomira no onkoloģiskās slimības. 8. augustā Mitellibovs ieradās Baku. Sakarā ar viņa vizīti lidostā tika pastiprināti drošības pasākumi.
2012. gada jūnija beigās Ajazs Mitellibovs paziņoja, ka pamet sociāldemokrātisko partiju un aiziet no politikas, lai pievērstu lielāku uzmanību ģimenei un rūpētos ar savu veselību. 7. jūlijā viņš atgriezās Azerbaidžānā. Neilgi pirms tam Azerbaidžānas parlaments pieņēma likumu "Par bijušā prezidenta un viņa ģimenes locekļu nodrošināšanu", kas piešķīra Mitellibovam imunitāti no kriminālvajāšanas. Pēc likuma viņām tika piešķirta arī pensija 50 procentu apmērā no esošā prezidenta algas un vēl summa reprezentācijas izdevumiem.
Ajazs Mitellibovs nomira Baku 2022. gada 27. martā pēc ilgstošas slimības.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Умер первый президент Азербайджана Аяз Муталибов Хартыя’97, 2022-03-27
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Hesens Sejidovs |
Azerbaidžānas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs 1989 — 1990 |
Pēctecis: Hesens Hesenovs |
| Priekštecis: Ebdirehmans Vezirovs |
Azerbaidžānas Komunistiskās partijas CK pirmais sekretārs 1990 — 1991 |
Pēctecis: amats likvidēts |
| Priekštecis: amats izveidots |
Azerbaidžānas PSR prezidents 1990 — 1991 |
Pēctecis: amats likvidēts |
| Priekštecis: amats izveidots |
Azerbaidžānas prezidents 1991 — 1992 |
Pēctecis: Jagubs Memmedovs (pienākumu izpildītājs) |
| Priekštecis: Jagubs Memmedovs (pienākumu izpildītājs) |
Azerbaidžānas prezidents 1992. gads |
Pēctecis: Isa Gembers (pienākumu izpildītājs) |