2022. gads
Jump to navigation
Jump to search
 | Šis raksts ir par aktuālu notikumu. Laika gaitā informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem. |
- Šis raksts ir par 2022. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 2022. gads Latvijā.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija | |
| Laikapstākļi Latvijā | |
| Sports | |
| Kino | |
| Kosmonautika |
| Gregora kalendārs | 2022 MMXXII |
| Ab urbe condita | 2775 |
| Armēņu kalendārs | 1471 ԹՎ ՌՆՀԱ |
| Asīriešu kalendārs | 6772 |
| Bahá'í kalendārs | 178—179 |
| Bengāliešu kalendārs | 1429 |
| Berberu kalendārs | 2972 |
| Budistu kalendārs | 2566 |
| Birmiešu kalendārs | 1384 |
| Bizantiešu kalendārs | 7530—7531 |
| Ķīniešu kalendārs | 辛丑年 (Metāla vērsis) 4718 vai 4658 — līdz — 壬寅年 (Ūdens tīģeris) 4719 vai 4659 |
| Koptu kalendārs | 1738—1739 |
| Etiopu kalendārs | 2014—2015 |
| Ebreju kalendārs | 5782—5783 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2078—2079 |
| - Shaka Samvat | 1944—1945 |
| - Kali Juga | 5123—5124 |
| Holocēna kalendārs | 12022 |
| Igbo kalendārs | 1022—1023 |
| Irānas kalendārs | 1400—1401 |
| Islāma kalendārs | 1443—1444 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4355 |
| UNIX laiks | 1640995200—1672531199 |
2022. gads (MMXXII) ir parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā. Tas ir mūsu ēras divdesmit pirmā gadsimta un trešās tūkstošgades 22. gads, kā arī 2. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē.
Apvienoto Nāciju Organizācija pasludinājusi 2022. gadu par starptautisko amatnieciskās zivsaimniecības un akvakultūras gadu[1] un starptautisko stikla gadu.[2]
Tāpat kā 2020. un 2021. gadu, arī 2022. gadu ir ļoti ietekmējusi COVID-19 pandēmija. Pasaulē sāka atcelt COVID ierobežojumus, kā rezultātā atkārtoti atvērtas starptautiskās robežas, kā arī turpinājās COVID-19 variantu parādīšanās atsevišķās pasaules valstīs. COVID-19 vakcīnu globālā izplatīšana, kas sākās 2020. gada beigās, turpinās visu šo gadu.
2022. gadā sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, kas izraisīja starptautiskus nosodījumus un sankcijas, 13,7 miljonu ukraiņu došanos prom no mājām (7,7 miljoni iekšzemē pārvietoto personu un 6 miljoni bēgļu) un tas ir lielākais bruņotais konflikts Eiropā kopš Otrā pasaules kara.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. janvāris:
- stājās spēkā brīvās tirdzniecības līgums Reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība, kurā apvienojušās Austrālija, Bruneja, Japāna, Kambodža, Ķīna, Laosa, Jaunzēlande, Singapūra, Taizeme, Vjetnama;[3]
- Šveices prezidenta amatā stājās Ignacio Kasiss, nomainot Giju Parmelēnu.
- 2. janvāris:
- Sudānas premjerministrs Abdalla Hamdoks paziņoja par atkāpšanos no amata pēc tam, kad demokrātijas atbalsta protestos tika nogalināti cilvēki.[4]
- Kazahstānā sākās masveida protesti pret gāzes cenu pieaugumu, kas izvērtās par grautiņiem visā valstī.
- 5. janvāris — Kazahstānas premjerministrs Askars Mamins paziņoja par atkāpšanos no amata, turpinoties protestiem visā valstī; par premjerministra pienākumu izpildītāju iecelts viņa vietnieks Elihans Smaiilovs.
- 7. janvāris — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 300 miljonus.[5]
- 10. janvāris — ASV veikta pirmā veiksmīgā sirds transplantācija no cūkas cilvēkam,[6][7] pēc diviem mēnešiem gan viņš nomira.[8]
- 11. janvāris — par Kazahstānas premjerministru kļuva Elihans Smaiilovs.
- 15. janvāris — Hungas Tongas zemūdens vulkāna izvirdums izraisīja postījumus Tongā un cunami draudus Austrālijā, Kanādā, Čīlē, Fidži, Japānā, Jaunzēlandē, Samoā un ASV.[9]
- 16. janvāris — par Ziemeļmaķedonijas premjerministru kļuva Dimitars Kovačevskis, nomainot Zoranu Zaevu.
- 23. janvāris:
- Tropiskās vētras Ana rezultātā 88 cilvēki gāja bojā Madagaskarā, Malāvijā un Mozambikā;
- apvērsuma laikā Burkinafaso tika gāzts prezidents Roks Marks Kristians Kaborē; apvērsums tika pamatots ar valdības nespēju ierobežot islāmistu kaujinieku aktivitātes valstī.
- 28. janvāris — COVID-19 pandēmija: pasaulē injicēti 10 miljardi vakcīnas pret COVID‑19 devu.[10]
Pasaulē injicēti vairāk nekā 10 miljardi vakcīnas pret COVID‑19 devu. - 29. janvāris — Serdžo Matarella tika pārvēlēts par Itālijas prezidentu.[11]
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. februāris — ASV militārā reida laikā Sīrijas rietumos tika nogalināts Islāma valsts līderis Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši.[12]
- 4. februāris — Ķīna un Krievija nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, iebilstot pret turpmāku NATO paplašināšanos un paužot "nopietnas bažas" par AUKUS drošības paktu, kā arī paziņoja par apņemšanos sadarboties savā starpā virknē jautājumu.[13]
- no 4. februāra līdz 20. februārim — Pekinā, Ķīnā notiek ziemas olimpiskās spēles.
- 5. februāris — Tropiskā ciklona Batsirai rezultātā Madagaskarā, Maurīcijā un Reinjonā bojā gāja 123 cilvēki.[14]
- 8. februāris — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 400 miljonus.[15]
- 13. februāris — par Vācijas prezidentu pārvēlēts Franks Valters Šteinmeiers.[16]
- 14. februāris — Brīvības konvojs: Kanādas premjerministrs Žistēns Trido, pirmo reizi Kanādas vēsturē, izsludināja Ārkārtējās situācijas likuma iedarbināšanu, lai apspiestu valsts mēroga protestus un blokādes.
- 21. februāris — Krievijas—Ukrainas—NATO krīze: Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja Luganskas un Doneckas tautas republikas atzīšanas deklarāciju.[17]
- 24. februāris — Krievijas karaspēks sāka iebrukumu Ukrainā.[18]
- 28. februāris — Ēģiptē atzīmēja 100. gadadienu kopš tika pasludināta neatkarība no Apvienotās Karalistes.[19]
.jpg)
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. marts:
- Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: World Athletics aizliedz Krievijai un Baltkrievijai piedalīties visos tās pasākumos.[20]
- Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: Starptautiskā krimināltiesa oficiāli paziņoja, ka izmeklēs kara noziegumus, kas pastrādāti pret Ukrainu.[21]
- 4. marts — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ārvalstu mediji, tostarp CNN un BBC, apturēja darbību Krievijā pēc grozījumiem Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu.[22]
- 7. marts — COVID-19 pandēmija: pasaulē no COVID-19 oficiāli reģistrēto mirušo skaits sasniedza 6 miljonus.[23]
- 9. marts — notika 2022. gada Dienvidkorejas prezidenta vēlēšanas, kurās par prezidentu tika ievēlēts Tautas varas partijas kandidāts Juns Sukjols.[24]
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. aprīlis — par Ungārijas premjerministru tika atkārtoti ievēlēts Viktors Orbāns.[25]
- 7. aprīlis:
- ANO Ģenerālā asambleja nolēma par Krievijas dalības apturēšanu Cilvēktiesību padomē. Par šo lēmumu nobalsoja 93 valstis, 24 pret, 58 atturējās.[26][27]
- pārtikas cenas pasaulē sasniedza augstāko līmeni kopš ANO pārtikas cenu indeksa sākuma 1990. gadā, un konkrētu preču cena, piemēram, kviešu, Ukrainas krīzes rezultātā pieauga par gandrīz 20%.[28][29]
- 10. aprīlis — notika 2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta.[30]
- 13. aprīlis — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 500 miljonus.[31]
- 20. aprīlis — Eiropas Dienvidu Observatorijas astronomi paziņoja, ka ir novērota jauna veida eksplodējoša zvaigzne — mikronova.[32]
- 24. aprīlis:
- notika 2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurās tika atkārtoti ievēlēts Emanuels Makrons, tādējādi kļūstot par pirmo Francijas prezidentu 20 gadu laikā, kurš tika pārvēlēts uz otro termiņu.[33]
- notika 2022. gada Slovēnijas parlamenta vēlēšanas, kurās par lielāko partiju kļuva "Brīvības kustība", iegūstot 41 no 90 deputātu vietām parlamentā.[34][35]
- 28. aprīlis — Melnkalnes parlaments ievēlēja jauno mazākuma valdību ar Dritanu Abazoviču kā premjerministru.[36]
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 9. maijs — Šrilankas premjerministrs Mahinda Radžapaksa atkāpās no amata ilgstošu protestu dēļ.[37]
- no 10. maija līdz 14. maijam — Turīnā, Itālijā notika Eirovīzijas dziesmu konkurss; konkursā uzvarēja Kalush Orchestra ar dziesmu Stefania no Ukrainas.[38][39]
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 14. jūnijs:
- Šrilankas prezidents Gotabaja Radžapaksa atkāpās no prezidenta amata un aizbēga no valsts saistībā ar protestiem par notiekošo ekonomisko krīzi.[40]
- Dānija un Kanāda atrisināja gandrīz 50 gadus ilgušās domstarpības (dēvētas par "Viskija karu") par Hansa salas piederību, vienojoties, ka salu sadalīs vienlīdzīgi un izveidos sauszemes robežu.[41][42]
- 21. jūnijs — Šrilankas parlaments ievēlēja bijušo premjerministru Ranilu Vikremesingu par Šrilankas prezidentu[43]
- no 28. jūnija līdz 30. jūnijam — notika 2022. gada NATO samits Madridē, Spānijā, kurā arī piedalījās atlasītas valstis no Eiropas Savienības un Indijas un Klusā okeāna reģiona; samitā galvenokārt tika apspriestas aizsardzības pastiprinājumu iespējas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un ilgstošajiem draudiem citu valstu teritoriālajai integritātei.[44]
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 8. jūlijs — Japānā, Naras prefektūrā priekšvēlēšanu mītiņa runas laikā tika sašauts un nogalināts bijušais Japānas premjerministrs Šindzo Abe.[45]
- 11. jūlijs — tika publicēta pirmā ar Džeimsa Veba kosmisko teleskopu uzņemtā bilde, kurā ir redzama galaktiku kopa SMACS 0723.[46]
- 18. jūlijs — notika Indijas prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja valdošās hinduistu nacionālistu partijas politiķe Draupadi Murmu, kļūstot par pirmo cilšu pārstāvi un otro sievieti Indijas prezidenta amatā.[43][47]
- 23. jūlijs — Pasaules Veselības organizācija izsludināja globālu ārkārtas situāciju pērtiķu baku dēļ; slimības gadījumu skaits 75 pasaules valstīs sasniedza 16 tūkstošus, kā arī bija reģistrēti pieci nāves gadījumi.[48]
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. augusts — Ķīna izsludināja militārās mācības pie Taivānas krastiem, pēc tam, kad tika paziņots par ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi vizīti Taivānā.
Paredzētie notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- no 21. novembra līdz 18. decembrim — Katarā notiks FIFA Pasaules kauss.
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. janvāris:
- Ēriks Valters Elsts (Eric Walter Elst), Beļģijas astronoms (dzimis 1936. gadā)
- Ričards Līkijs (Richard Leakey), Kenijas paleoantrpologs un politiķis (dzimis 1944. gadā)
- 3. janvāris — Viktors Saņejevs (Виктор Санеев), Padomju Savienības vieglatlēts (dzimis 1945. gadā)
- 6. janvāris:
- Pīters Bogdanovičs (Peter Bogdanovich), amerikāņu režisors un scenārists (dzimis 1939. gadā)
- Sidnijs Puatjē (Sidney Poitier), bahamiešu-amerikāņu aktieris, kinorežisors, autors un diplomāts (dzimis 1927. gadā)
- 9. janvāris:
- Tosiki Kaifu (海部 俊樹, Kaifu Toshiki), Japānas politiķis (dzimis 1931. gadā)
- Bobs Segets (Bob Saget), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1956. gadā)
- 10. janvāris — Herberts Ahternbušs (Herbert Achternbusch), vāciešu kinorežisors, rakstnieks un gleznotājs (dzimis 1938. gadā)
- 11. janvāris:
- Anatolijs Aļabjevs (Анатолий Алябьев), PSRS biatlonists (dzimis 1951. gadā)
- Davids Sasoli (David Sassoli), itāļu politiķis, 16. Eiropas Parlamenta prezidents (dzimis 1956. gadā)
- Ernests Šonekans (Ernest Shonekan), Nigērijas politiķis (dzimis 1936. gadā)
- 12. janvāris — Ronija Spektore (Ronnie Spector), ASV dziedātāja (dzimusi 1943. gadā)
- 13. janvāris — Žans Žaks Benekss (Jean-Jacques Beineix), franču kinorežisors (dzimis 1946. gadā)
- 14. janvāris — Rikardu Bufils (Ricardo Bofill), spāņu arhitekts (dzimis 1939. gadā)
- 16. janvāris — Ibrahims Bubakars Keita (Ibrahim Boubacar Keïta), Mali politiķis, 5. Mali prezidents (dzimis 1945. gadā)
- 18. janvāris:
- Fransisko Gento (Francisco Gento), spāņu futbolists (dzimis 1933. gadā)
- Lūsija Herisa (Lusia Harris), ASV basketboliste (dzimusi 1955. gadā)
- Deivids Kokss (David Cox), britu statistiķis (dzimis 1924. gadā)
- Iveta Mimo (Yvette Mimieux), amerikāņu kino un televīzijas aktrise (dzimusi 1942. gadā)
- 19. janvāris:
- Hārdijs Krīgers (Hardy Krüger), vācu aktieris (dzimis 1928. gadā)
- Gaspārs Uljēls (Gaspard Ulliel), franču aktieris (dzimis 1984. gadā)
- 20. janvāris:
- Haidija Bibla (Heidi Biebl), vācu slēpotāja (dzimusi 1941. gadā)
- Meat Loaf (Maikls Lī Adejs), ASV dziedātājs un aktieris (dzimis 1947. gadā)[49]
- 21. janvāris — Luijs Andersons (Louis Anderson), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1953. gadā)
- 22. janvāris:
- Thiķ Ņat Haņs (Thích Nhất Hạnh), vjetnamiešu dzenbudisma mūks un cilvēktiesību aktīvists (dzimis 1926. gadā)
- 23. janvāris:
- Keto Losaberidze (ქეთევან ლოსაბერიძე), padomju un gruzīnu loka šāvējs (dzimis 1949. gadā)
- Tjerī Muglers (Thierry Mugler), franču modes mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
- 24. janvāris — Silvesters Čolāns (Szilveszter Csollány), ungāru vingrotājs (dzimis 1970. gadā)
- 25. janvāris — Vims Jansens (Wim Jansen), Nīderlandes futbolists (dzimis 1946. gadā)
- 30. janvāris — Leonīds Kuravļovs (Леонид Куравлёв), PSRS un Krievijas aktieris (dzimis 1936. gadā)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. februāris — Monika Viti (Monica Vitti), itāļu aktrise (dzimusi 1931. gadā)
- 3. februāris:
- Kristoss Sartzetakis (Χρήστος Σαρτζετάκης), 9. Grieķijas prezidents (dzimis 1929. gadā)
- Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši (أبو إبراهيم الهاشمي القرشي), Islāma valsts līderis (dzimis 1976. gadā)
- 5. februāris — Boriss Meļņikovs (Борис Мельников), PSRS paukotājs (dzimis 1938. gadā)
- 6. februāris:
- Ronijs Helstrems (Ronnie Hellström), zviedru futbolists (dzimis 1949. gadā)
- Lata Mangeškara (लता मंगेशकर, Latā Maṅgeśkar), indiešu dziedātāja (dzimusi 1929. gadā)
- 8. februāris — Liks Montaņjē (Luc Montagnier), franču virusologs, Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā (dzimis 1932. gadā)
- 12. februāris — Aivans Raitmans (Ivan Reitman), Čehoslovākijā dzimis Kanādas režisors un scenārists (dzimis 1946. gadā)
- 14. februāris — Borislavs Ivkovs (Борислав Ивков), Serbijas šahists (dzimis 1933. gadā)
- 19. februāris — Kakuiči Mimura (三村 恪), japāņu futbolists (dzimis 1931. gadā)
- 24. februāris:
- Dmitrijs Debelka (Дзмітрый Дебелка), baltkrievu cīkstonis (dzimis 1976. gadā)
- Selija Kelermane (Sally Kellerman), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1937. gadā)
- Vitālijs Skakuns (Віталій Скакун), ukraiņu karavīrs, sapieris (dzimis 1996. gadā)
- 25. februāris — Oleksandrs Oksančenko (Олександр Оксанченко), ukraiņu militārās aviācijas pilots (dzimis 1968. gadā)
- 28. februāris — Andrejs Suhoveckis (Андрей Суховецкий), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā)
_(cropped).jpg)
_cropped.jpg)
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. marts — Konrads Janis (Conrad Janis), ASV džeza mūziķis (dzimis 1928. gadā)
- 4. marts:
- Vitālijs Gerasimovs (Виталий Герасимов), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā)
- Šeins Varns (Shane Warne), Austrālijas kriketa spēlētājs (dzimis 1969. gadā)
- 5. marts — Vladimirs Žoga (Владимир Жога), Austrumukrainas prokrievisko separātistu komandieris (dzimis 1993. gadā)
- 6. marts — Pavlo Li (Павло Лі), ukraiņu aktieris (dzimis 1988. gadā)
- 7. marts — Muhamads Rafiks Tarars (محمد رفیق تارڑ, Muhammad Rafiq Tarar), Pakistānas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā)
- 11. marts:
- Rupija Banda (Rupiah Banda), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1937. gadā)
- Andrejs Koļesņikovs (Андрей Колесников), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā)
- 13. marts:
- Brents Reno (Brent Renaud), ASV žunālists (dzimis 1971. gadā)
- Viljams Hērts (William Hurt), ASV aktieris (dzimis 1950. gadā)
- 15. marts:
- Oļegs Mitjajevs (Олег Митяев), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā)
- Jūdžīns Pārkers (Eugene Parker), ASV fiziķis (dzimis 1927. gadā)
- 16. marts — Andrejs Mordvičevs (Андрей Мордвичев), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1976. gadā)
- 17. marts — Oksana Šveca (Оксана Швець), ukraiņu aktrise (dzimusi 1955. gadā)
- 21. marts:
- Ivans Kolonna (Ivanu Colonna), korsikāņu nacionālists, terorists (dzimis 1960. gadā)
- Sumeilu Bubeje Maiga (Soumeylou Boubèye Maïga), Mali politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā)
- 23. marts — Medlina Olbraita (Madeleine Albright), čehu izcelsmes ASV politiķe (dzimusi 1937. gadā)
- 25. marts:
- Teilors Hokinss (Taylor Hawkins), ASV mūziķis (dzimis 1972. gadā)
- Jakovs Rezancevs (Яков Резанцев), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1973. gadā)
- 27. marts — Ajazs Mitellibovs (Ayaz Mütəllibov), Azerbaidžānas prezidents (dzimis 1938. gadā)
_crop.jpg)
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. aprīlis — Makss Levins (Макс Левін), Ukrainas fotogrāfs (dzimis 1981. gadā)
- 2. aprīlis:
- Estele Herisa (Estelle Harris), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1928. gadā)
- Mants Kvedaravičs (Mantas Kvedaravičius), lietuviešu filmu veidotājs, antropologs un arheologs (dzimis 1976. gadā)
- 5. aprīlis:
- Nehemija Persofs (Nehemiah Persoff), amerikāņu aktieris un gleznotājs (dzimis 1919. gadā)
- Bjarni Trigvasons (Bjarni Tryggvason), islandiešu izcelsmes ASV astronauts (dzimis 1945. gadā)
- 6. aprīlis — Vladimirs Žirinovskis (Владимир Жириновский), Krievijas politiķis (dzimis 1946. gadā)
- 12. aprīlis — Gilberts Gotfrīds (Gilbert Gottfried), ASV estrādes komiķis un aktieris (dzimis 1955. gadā)
- 13. aprīlis — Mišels Bukē (Michel Bouquet), franču teātra un kino aktieris (dzimis 1925. gadā)
- 14. aprīlis — Maiks Bosī (Mike Bossy), Kanādas hokejists (dzimis 1957. gadā)
- 15. aprīlis — Liza Šeridane (Liz Sheridan), amerikāņu aktrise (dzimusi 1929. gadā)
- 17. aprīlis — Katrīna Spaka (Catherine Spaak), franču un itāļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1945. gadā)
- 20. aprīlis — Roberts Morss (Robert Morse), amerikāņu aktieris (dzimis 1931. gadā)
- 21. aprīlis:
- Mvai Kibaki (Mwai Kibaki), Kenijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1931. gadā)
- Žaks Perēns (Jacques Perrin), franču aktieris (dzimis 1941. gadā)
- 22. aprīlis — Gijs Leflērs (Guy Lafleur), Kanādas hokejists (dzimis 1951. gadā)
- 23. aprīlis — Orins Hečs (Orrin Hatch), ASV jurists un politiķis (dzimis 1934. gadā)
- 26. aprīlis — Klauss Šulce (Klaus Schulze), vācu mūziķis (dzimis 1947. gadā)
- 29. aprīlis — Andrejs Simonovs (Андрей Симонов), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1966. gadā)
_(cropped).jpg)
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. maijs — Staņislavs Šuškevičs (Станісла́ў Шушке́віч), Baltkrievijas zinātnieks un politiķis, Baltkrievijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (dzimis 1934. gadā)
- 8. maijs — Freds Vords (Fred Ward), amerikāņu aktieris (dzimis 1942. gadā)
- 10. maijs — Leonīds Kravčuks (Леонід Кравчук), PSRS un Ukrainas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1934. gadā)
- 11. maijs — Širīna Abu Akleha (شيرين أبو عاقلة), palestīniešu žurnāliste (dzimusi 1971. gadā)
- 13. maijs:
- Halīfa bin Zājids al Nahjāns (خليفة بن زايد بن سلطان آل نهيان), Abū Dabī šeihs un AAE prezidents (dzimis 1948. gadā)
- Bens Rojs Motelsons (Ben Roy Mottelson), ASV un Dānijas kodolfiziķis (dzimis 1926. gadā)
- 17. maijs — Vangelis (Βαγγέλης), grieķu komponists (dzimis 1943. gadā)
- 18. maijs — Rolands Kalniņš, latviešu kinorežisors (dzimis 1922. gadā)
- 22. maijs — Kanamats Botaševs (Канамат Боташев), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1959. gadā)
- 26. maijs:
- Endrū Flečers (Andrew Fletcher), angļu mūziķis (dzimis 1961. gadā)
- Čiriako De Mita (Ciriaco De Mita), itāļu politiķis, premjerministrs (dzimis 1928. gadā)
- Rejs Liota (Ray Liotta), ASV aktieris (dzimis 1954. gadā)
- 28. maijs — Bujars Nišani (Bujar Nishani), Albānijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1966. gadā)
.jpg)
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 6. jūnijs — Valērijs Rjumins (Валерий Рюмин), PSRS un Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā)
- 12. jūnijs — Filips Beikers Hols (Philip Baker Hall), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
- 17. jūnijs — Žans Luijs Trentiņāns (Jean-Louis Trintignant), Francijas aktieris un kinorežisors (dzimis 1930. gadā)
- 19. jūnijs:
- Ufe Ellemans-Jensens (Uffe Ellemann-Jensen), Dānijas politiķis (dzimis 1941. gadā)
- Genādijs Burbulis (Геннадий Бурбулис), lietuviešu izcelsmes Krievijas politiķis (dzimis 1945. gadā)
- 20. jūnijs — Reģimants Adomaitis (Regimantas Adomaitis), Lietuvas aktieris (dzimis 1937. gadā)
- 27. jūnijs — Džo Tērkels (Joe Turkel), amerikāņu aktieris (dzimis 1927. gadā)
- 28. jūnijs — Džinejts Arkins (Cüneyt Arkın), turku kinoaktieris un režisors (dzimis 1937. gadā)
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. jūlijs:
- Pīters Bruks (Peter Brook), angļu teātra un kino režisors (dzimis 1925. gadā)
- Susana Dosamantesa (Susana Dosamantes), meksikāņu aktrise (dzimusi 1948. gadā)
- 6. jūlijs — Džeimss Kāns (James Caan), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
- 8. jūlijs:
- Šindzo Abe (安倍 晋三), japāņu politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā)
- Žuzē Eduardu duš Santušs (José Eduardo dos Santos), Angolas politiķis, prezidents (dzimis 1942. gadā)
- Tonijs Siriko (Tony Sirico), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
- 14. jūlijs — Ivana Trampa (Ivana Trump), čehu izcelsmes ASV uzņēmēja un modele, Donalda Trampa pirmā sieva (dzimusi 1949. gadā)
- 18. jūlijs — Klāss Oldenburgs (Claes Oldenburg), zviedru izcelsmes ASV skulptors (dzimis 1929. gadā)
- 21. jūlijs — Ūve Zēlers (Uwe Seeler), Vācijas futbolists (dzimis 1936. gadā)
- 25. jūlijs:
- Pols Sorvino (Paul Sorvino), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1939. gadā)
- Deivids Trimbls (David Trimble), britu politiķis, Ziemeļīrijas pirmais ministrs (dzimis 1944. gadā)
- 29. jūlijs — Juris Hartmanis, latviešu datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā)
- 30. jūlijs:
- Peta Kerola (Pat Carroll), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1927. gadā)
- Nišela Nikolsa (Nichelle Nichols), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1932. gadā)
- 31. jūlijs:
- Bills Rasels (Bill Russell), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)
- Oleksijs Vadaturskis (Олексій Вадатурський), Ukrainas uzņēmējs (dzimis 1947. gadā)
- Aimans az Zavāhirī (أيمن محمد ربيع الظواهري), Ēģiptes teologs, Al-Qaeda līderis (dzimis 1951. gadā)
.jpg)
.jpg)
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. augusts — Andrejs Rubins, Latvijas futbolists (dzimis 1978. gadā)[50]
- 5. augusts — Isejs Mijake (三宅 一生), japāņu modes dizaineris (dzimis 1938. gadā)
- 7. augusts — Anatolijs Fiļipčenko (Анатолий Филипченко), PSRS kosmonauts (dzimis 1928. gadā)
- 8. augusts — Olīvija Ņūtona-Džona (Olivia Newton-John), angļu-austrāliešu dziedātāja (dzimusi 1948. gadā)
- 11. augusts — Manuels Oheda (Manuel Ojeda), meksikāņu televīzijas un kino aktieris (dzimis 1940. gadā)
- 12. augusts — Volfgangs Petersens (Wolfgang Petersen), vācu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā)
- 14. augusts — Enna Heiča (Anne Heche), amerikāņu aktrise (dzimusi 1969. gadā)
.jpg)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «International Year of Artisanal Fisheries and Aquaculture». United Nations. Skatīts: 2020. gada 15. februāris.
- ↑ «International Year of Glass». United Nations. Skatīts: 2021. gada 17. jūlijs.
- ↑ «World’s largest free trade deal is under way, but what is RCEP?». South China Morning Post (angļu). 2022-01-01. Skatīts: 2022-08-02.
- ↑ Alaa Elassar and Pierre Meilhan CNN. «Sudan's Prime Minister resigns amid violent anti-coup protests that have left at least 57 people dead». CNN. Skatīts: 2022-08-02.
- ↑ Shashank Bengali. «Covid News: Known Global Coronavirus Cases Top 300 Million». The New York Times (en-US), 2022-01-06. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2022-08-02.
- ↑ «University of Maryland School of Medicine Faculty Scientists and Clinicians Perform Historic First Successful Transplant of Porcine Heart into Adult Human with End-Stage Heart Disease». University of Maryland Medical Center. 2022. gada 10. janvāris. Skatīts: 2022. gada 11. janvāris.
- ↑ «Man gets genetically-modified pig heart in world-first transplant». BBC News. 2022. gada 10. janvāris. Skatīts: 2022. gada 11. janvāris.
- ↑ «In Memoriam: David Bennett». www.umms.org (angļu). Skatīts: 2022-03-14.
- ↑ «Get away from shore - US and Japan warn on tsunami». BBC News (en-GB). 2022-01-15. Skatīts: 2022-08-02.
- ↑ Shashank Bengali. «The world surpasses 10 billion vaccine doses administered, but gaps persist in who gets the shots.». The New York Times (en-US), 2022-01-28. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2022-08-02.
- ↑ «Italian President Sergio Mattarella re-elected, ending impasse». www.aljazeera.com (angļu). Skatīts: 2022-08-02.
- ↑ «Islamic State leader Abu Ibrahim al-Qurayshi killed in Syria, US says». BBC News (en-GB). 2022. gada 3. februāris. Skatīts: 2022. gada 3. februāris.
- ↑ «China joins Russia in opposing Nato expansion». BBC News (en-GB). 2022-02-04. Skatīts: 2022-08-02.
- ↑ Lovasoa Rabary. «Cyclone kills at least 10 in Madagascar, destroying homes and cutting power». Reuters (angļu), 2022-02-08. Skatīts: 2022-08-02.
- ↑ Maggie Astor. «The world surpasses 400 million known coronavirus cases and confronts how to live with Covid.». The New York Times (en-US), 2022-02-09. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2022-08-02.
- ↑ «Steinmeier elected for second term as German president». Euronews (angļu). 2022-02-13. Skatīts: 2022-02-13.
- ↑ «Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-02-24.
- ↑ «Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-02-24.
- ↑ «Celebrating Egyptology in 2022». ees.ac.uk. Egypt Exploration Society. Skatīts: 2021. gada 29. decembris.
- ↑ Reuters. «Russian and Belarusian athletes banned, tennis players avoid tour exclusion». Reuters (angļu), 2022-03-01. Skatīts: 2022-08-02.
- ↑ «Starptautiskā Krimināltiesa izmeklēs noziegumus Krievijas karā pret Ukrainu». BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU (lv-LV). 2022-03-01. Skatīts: 2022-05-04.
- ↑ «Arī CNN, BBC un «Bloomberg» aptur darbību Krievijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-04.
- ↑ Deidre McPhillips CNN. «Global Covid-19 deaths surpass 6 million». CNN. Skatīts: 2022-03-30.
- ↑ «Dienvidkorejas prezidenta vēlēšanās uzvar konservatīvās opozīcijas kandidāts Juns Sukjols». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2022-05-04.
- ↑ Justyna Pawlak. «Orban scores crushing victory as Ukraine war solidifies support». Reuters (angļu), 2022-04-04. Skatīts: 2022-04-13.
- ↑ «ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-04-13.
- ↑ Samantha Lock (now); Maanvi Singh. «Ukraine braces for a renewed Russian offensive on its eastern front – as it happened». The Guardian (en-GB), 2022-04-08. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2022-04-13.
- ↑ «Global food prices rise to highest ever levels after Russian invasion». the Guardian (angļu). 2022-04-08. Skatīts: 2022-08-02.
- ↑ «FAO Food Price Index | World Food Situation | Food and Agriculture Organization of the United Nations». www.fao.org. Skatīts: 2022-08-02.
- ↑ Reuters. «Second round of French election could see conservative Pecresse level with Macron -poll». Reuters (angļu), 2022-01-12. Skatīts: 2022-04-13.
- ↑ Rebecca Falconer. «World surpasses half a billion confirmed COVID cases». Axios (angļu), 2022-04-13. Skatīts: 2022-05-03.
- ↑ «EarthSky | Micronovas are new! They’re small, but mighty». earthsky.org (en-US). 2022-04-25. Skatīts: 2022-05-20.
- ↑ «Victorious Macron vows to unite France after fending off Le Pen threat». the Guardian (angļu). 2022-04-24. Skatīts: 2022-04-25.
- ↑ «Slovenia's Janša defeated by opposition liberal Freedom Movement». euronews (angļu). 2022-04-24. Skatīts: 2022-05-03.
- ↑ Katja Lihtenvalner. «Slovenia's populist PM loses election to environmentalist party-election commission». Reuters (angļu), 2022-04-24. Skatīts: 2022-05-03.
- ↑ www.DELFI.lv. «Melnkalnē apstiprina jaunu mazākuma valdību; jaunais premjers vēlas valsts tuvināšanos ES». delfi.lv (latviešu), 2022-04-29. Skatīts: 2022-05-03.
- ↑ «Nemieru dēļ Šrilankā atkāpjas premjers». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-02.
- ↑ «Turin 2022». eurovision.tv (angļu). Skatīts: 2022-08-02.
- ↑ «Kalush Orchestra». eurovision.tv (angļu). Skatīts: 2022-08-02.
- ↑ «Šrilankas prezidents aizbēdzis no valsts». Ārvalstīs (latviešu). 2022-07-13. Skatīts: 2022-08-02.
- ↑ «Whisky Wars: Denmark and Canada strike deal to end 50-year row over Arctic island». BBC News (en-GB). 2022-06-14. Skatīts: 2022-08-02.
- ↑ «Dānija un Kanāda nolēmušas, kam pieder sala Arktikā. Strīds ilga gandrīz 50 gadus». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-02.
- ↑ 43,0 43,1 «Sri Lanka: Ranil Wickremesinghe elected president by MPs». BBC News (en-GB). 2022-07-20. Skatīts: 2022-08-02.
- ↑ NATO. «NATO Summit - Madrid, Spain - 28, 29 and 30 June 2022». NATO (angļu). Skatīts: 2022-08-02.
- ↑ «As it happened: Shinzo Abe - suspect used handmade gun to kill ex-Japan leader, say police». BBC News (en-gb). Skatīts: 2022-08-02.
- ↑ Edžus Miķelsons. «Dziļākais ieskats Visuma vēsturē – publisko pirmo ar Veba teleskopu uzņemto bildi». delfi.lv (latviešu), 2022-07-12. Skatīts: 2022-08-02.
- ↑ «Indijā ievēl otro prezidenti-sievieti». Ārvalstīs (latviešu). 2022-07-22. Skatīts: 2022-08-02.
- ↑ «Monkeypox declared global health emergency by WHO as cases surge». the Guardian (angļu). 2022-07-23. Skatīts: 2022-08-02.
- ↑ «Mūžībā devies amerikāņu mūziķis un aktieris Meat Loaf». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-01-21.
- ↑ Delfi Sports. «Atvadīšanās no Andreja Rubina notiks 9. augustā». delfi.lv (latviešu), 2022-08-05. Skatīts: 2022-08-09.
Kalendārs[labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2022 |