Akantārijas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Akantāriju formas.

Akantārijas (Acantharea) ir sarkodīnvicaiņu tipa klase (senāk Acantharia kārta), kuras pārstāvjiem skeletu veido 10—20 adatas un tas sastāv no stroncija sulfāta. Šī minerālviela ļoti viegli šķīst jūras ūdenī, un tāpēc akantāriju fosilijas gandrīz nav atrodamas. Centrālā citoplazma satur lielu daļu noformētu organellu. Tajā pat laikā ārējā plazma ir stipri vakuolizēta. Šie divi citoplazmas apgabali ir nodalīti ar perforētu ārpusšūnas kapsulu. Citoplazmas ārējais slānis ir savienots ar adatām ar miofrisku (mionemu) palīdzību. Starp masīvajām adatām atrodas tievi aksopodiji ar heksagonāli nopakotām mikrocaurulītēm. Šajos organismos ir bieži sastopamas zooksantellas. Šūnas, kas var būt relatīvi lielas, parasti ir daudziem kodoliem. Šo organismu dzīves cikls iekļauj cistu stadiju un gametu veidošanās stadiju. Klases dalījums 5 kartās (Actinellida, Arthracanthida, Chaunacanthida, Holacanthida, Symphyacanthida) tika veikts pamatojoties uz adatu izvietojumu, kā arī vadoties no dzīves cikla īpatnībam.