Šūna

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par dzīvo organismu pamatvienību. Par citām jēdziena šūna nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ķiploka šūnas dažādās šūnu cikla fāzēs

Šūna (latīņu: cellula) ir dzīvo organismu pamatvienība, kas funkcionē patstāvīgi un iekļaujas organisma kopējā darbībā. Visi organismi sastāv no vienas vai vairākām šūnām. Vienšūnas organismus iedala eikariotos (vienšūnas dzīvnieki, aļģes un sēnes) un prokariotos (baktērijas). Jaunas šūnas veidojas daloties vecajām šūnām. Daudzšūnu organismos līdzīga veida šūnas veido audus. Visas šūnas sastāv no membrānas, citoplazmas un organoīdiem.

Cilvēks pirmo reizi šūnas novēroja un līdz ar to arī atklāja 17. gadsimtā, kad tika izgudrots mikroskops. Pirmais, kas to 1665. gadā novēroja, bija angļu biologs Roberts Huks.[1]

Šūnas uzbūve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visas dzīvās šūnas sedz ārējā membrāna. Tā sastāv no lipīdu slāņa un olbaltumvielām. Augu šūnām membrānas ārpusē ir mehāniski izturīgs šūnapvalks, kas satur celulozi. Membrāna regulē vielu apmaiņu ar ārējo vidi.

Citoplazma ir pusšķidra viela, kas veido šūnas iekšējo vidi. No ārpuses to norobežo šūnas membrāna, un citoplazmā atrodas visi šūnas organoīdi. Citoplazma satur daudz olbaltumvielas (20-25%). Citoplazmu kopā ar organoīdiem sauc par protoplazmu.

Organoīdi ir nelieli objekti, kas atrodas citoplazmā, un nodrošina specifiskas šūnas funkcijas. Tie dažreiz var būt visai lieli (vakuolas dažu augu šūnās). Organoīdi ir:

  • kodols (tikai eikariotiem; regulē šūnās notiekošos procesus, jo satur iedzimtības informāciju);
  • ribosomas (tur notiek olbaltumvielu sintēze);
  • endoplazmatiskais tīkls (vielu transports šūnā un olbaltumvielu modifikācija; graudainais ET veic olbaltumvielu sintēzi, pārveidošanu un transportu, bet gludais ET sintezē lipīdus);
  • Goldži komplekss (uzkrāj ET sintezētās vielas un transportē tās pūslīšu sastāvā, savukārt pūslīši izdala vielas ārpus šūnas vai veido lizosomas);
  • lizosomas (iznīcina šūnās iekļuvušos svešķermeņus un beigtos organoīdus);
  • mitohondriji (ATF sintēze — skābekļa klātbūtnē oksidējoties organiskiem savienojumiem, atbrīvojas enerģija, kas tiek izmantota ATF sintēzei);
  • vakuolas (ar šķidrumu pildīti dobumi);
  • citoskelets (satur šūnu kopā).

Dažās šūnās un/vai specifiskos apstākļos var būt sastopami arī citi organoīdi:

  • hloroplasti (satur hlorofilu, kas iekrāso šūnas zaļas);
  • hromoplasti (satur karotinoīdus, kas iekrāso šūnu dzeltenās un sarkanās krāsās);
  • leikoplasti (satur cieti, eļļas un augu olbaltumvielas, gaismā pārvēršas par hloroplastiem vai hromoplastiem);

Atsauces un piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Šūna
  1. "Bioloģijas rokasgrāmata", R.: Zvaigzne ABC, 1995, 3.lpp.