Minerālvielas
Minerālvielas ir neorganiskās vielas cilvēku, dzīvnieku un augu organismos. Tās ir nepieciešamas organisma dzīvības procesiem un normālai attīstībai. Minerālvielas organismā ir būvelementi, koloidālo šķīdumu sastāvdaļa, tās regulē osmotisko spiedienu, fermentu reakcijas un nervu impulsu pārvadīšanu.
Ģeoloģijā un mineraloģijā termins "minerāls" parasti tiek attiecināts uz minerālu sugām: kristāliskiem savienojumiem ar diezgan skaidri noteiktu ķīmisko sastāvu un specifisku kristāla struktūru.[1] Tie minerāli, kuriem nav noteiktas kristāliskas struktūras, piemēram, opāls vai obsidiāns, tiek biežāk saukti par mineroīdiem.[2]
| Minerālvielas | Nozīme | Produkti, kas satur |
|---|---|---|
| Kalcijs | Kaulu un zobu, mīksto audu (muskuļu un orgānu) sastāvdaļa
Nepieciešams gremošanai un muskuļu kontrakcijām, kā arī sirdsdarbības regulēšanai, asins sarecēšanai un normālai nervu impulsu pārvadīšanai. |
piens, piena produkti, zaļi lapu dārzeņi, salāti, zivju konservi |
| Fosfors | Fosfora savienojumi ir nozīmīga kaulu un šūnu kodolu daļa, papildina kāliju pie zobu un kaulu veidošanās un veicina olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu izmantošanu. Fosfors un tā savienojumi ar citām minerālvielām, piedalās gandrīz visos bioloģiskajos procesos. | piens, piena produkti, olas, rupja maize, gaļa, pākšaugi, zivis |
| Dzelzs | Piedalās hemoglobīna sintēzē sarkanajos asinsķermenīšos, skābekļa transportēšanā uz audiem un ogļskābās gāzes transportēšanā no audiem, kā arī karotīna pārveidošanā par A vitamīnu. | aknas, zivis, rudzu maize, aprikozes, rozīnes, tumšie lapu dārzeņi |
| Fluors | Fluora sāļiem ir svarīga loma zobu un kaulu veidošanā. Veicina zobu pretošanos puvei. Pie paaugstināta patēriņa visas dzīves laikā var aizsargāt pret kaulu sistēmas saslimšanām. | zivis, zivju produkti, tēja, dārzeņi |
| Nātrijs | Nātrijs nepieciešams, lai citas minerālvielas paliktu šķīstošas. Kopā ar kāliju veicina asinsspiediena stabilizēšanu, muskuļu apgādi ar enerģiju un šūnu sprieguma regulēšanu, kā arī asiņu un limfas uzturēšanai veselīgā stāvoklī, atbalsta ogļskābās gāzes transportu un paātrina barības pārstrādi. Dzīvībai svarīgs glikozes uzņemšanai un citu bioloģiski aktīvo vielu transportēšanai caur šūnu sieniņām. | sāls (lielākā daļa rūpnieciski ražoto pārtikas produktu) |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ John P. Rafferty, ed. (2011): Minerals; page 1. In the series Geology: Landforms, Minerals, and Rocks. Rosen Publishing Group. ISBN 9781615304899
- ↑ Austin Flint Rogers and Paul Francis Kerr (1942): Optical mineralogy, 2nd ed., page 374. McGraw-Hill; ISBN 978-1114108523
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.svg){kind=small} | Šis ar bioķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |