Aklums

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Akls cilvēks, kuru pavada suns.

Aklums ir pārejošs vai paliekošs redzes trūkums. Absolūtais aklums ir tad, kad nevar pilnībā saskatīt gaismu, bet var būt arī funkcionālais aklums, kad gaismas uztvere ir saglabāta, bet cilvēks vienalga nespēj orientēties telpā. Parasti aklums tiek konstatēts, ja redzes asums nepārsniedz 0,02.[1] Ja redzes asums tikai mazliet pārsniedz 0,02, tad tie cilvēki tiek saukti par vājredzīgajiem. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem[2] aklumu visbiežāk izraisa katarakta (47,9%), glaukoma (12,3%), organisma novecošana (8,7%), radzenes slimības (5,1%) un diabēta retinopātija (4,8%). Akluma koeficients, kas raksturo aklo cilvēku skaitu uz 10000 iedzīvotājiem, lielāks ir valstīs ar zemu kultūras un ekonomisko līmeni.[1]

Aklo cilvēku izglītībā tiek izmantots Braila raksts.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 (latviski) Aklums Populārā medicīnas enciklopēdija
  2. (angliski) Causes of blindness and visual impairment. World Health Organization. Atjaunināts: 2009-02-19.