Medicīna

Vikipēdijas lapa
Viens no medicīnas simboliem Asklēpija ceļa spieķis ir redzams sengrieķu ārstniecības dieva Asklēpija rokās

Medicīna (latīņu: medicina — ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēka veselības saglabāšanai.[1] Pēc būtības medicīna ir veselības zinātnes nozare. Tajā tiek pētīts cilvēka organisms, tā uzbūve, funkcijas, bet visvairāk slimības un to ārstēšanas iespējas. Medicīnas mērķis ir noteikt slimību izcelsmi, norisi, kā arī diagnostika, ārstēšana un profilakse.

Mūsdienās medicīna ir cieši saistīta ar veselības zinātni, medicīniskajiem pētījumiem un medicīnisko tehnoloģiju.

Praktiskā medicīna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Praktiskā medicīna parasti balstās uz pacienta medicīnisko izmeklēšanu, slimības diagnostiku, ķirurģiju un ārstēšanu.

Medicīniskās izmeklēšanas laikā ārsts apskata pacienta ķermeni, lai varētu noteikt slimības simptomus. Lai veiksmīgi noteiktu slimības, nereti ārstam ir jāzina pacienta slimību vēsture. Ja izmeklēšanas laikā slimību nevar noteikt, jāveic diagnostika.

Pēc pacienta izmeklēšanas seko pacienta stāvokļa un slimības diagnozes noteikšana. To parasti nosaka, izmantojot vispārpieņemto medicīnas terminoloģiju un pamatojoties uz visaptverošu sistemātisku pētījumu par pacientu.

Ja ir nepieciešams, seko ķirurģiska iejaukšanās. Parasti tā ir operācija.

Visbeidzot praktiskā medicīna noslēdzas ar ārstēšanos, kuras laikā tiek lietoti medikamenti, veiktas dažādas procedūras un citas darbības veselības stāvokļa uzlabošanai.

Medicīnas simboli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laika gaitā ir izveidojušies vairāki simboli, kuri simbolizē medicīnu. No tiem visbiežāk sastopami ir kauss, Asklēpija ceļa spieķis, sengrieķu dieva Apollona trijkājis, zizlis un spogulis, kuram apvijusies čūska, ola, degoša lāpa, svece un citi.[2]

Medicīnas nozares[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā palīdzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās palīdzības simbols
Pamatraksts: pirmā palīdzība

Pirmā palīdzība ir ierobežotas palīdzības sniegšana cietušajam slimības vai savainojuma gadījumā. Pirmo palīdzību sniedz jebkurš cilvēks līdz brīdim, kad medicīnisko ārstēšanu uzsāk profesionāli mediķi vai arī cietušā dzīvība vairs netiek apdraudēta (ne visām slimībām vai savainojumiem ir nepieciešama tūlītēja mediķu iejaukšanās). Pirmā palīdzība ir arī programma, kas jāzina ikvienam cilvēkam, un tā ir veidota tā, lai dzīvības glābšanu spētu izpildīt jebkurš cilvēks bez īpašām zināšanām medicīnā un ar minimālu aprīkojumu.

Apbalvojumi medicīnā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augstākais iespējamais apbalvojums medicīnas jomā ir Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā. To pasniedz kopš 1901. gada. Pirmo Nobela prēmiju medicīnā saņēma vācu fiziologs Emīls fon Bērings par darbu serumu terapijā un pretdifterijas seruma izstrādē. 2015. gadā prēmiju saņēma Viljams Kempbels un Satoši Omura par pētījumiem parazītu izraisītu slimību ārstēšanā un Tu Joujou par sasniegumiem terapijā pret malāriju.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga : Norden AB. 2001. 419. lpp. ISBN 9984-9383-5-2.
  2. «Medicīna simbols» (latviski). Medicina.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 13. jūlijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]