Akmeņplekste
| Akmeņplekste Scophthalmus maximus | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kārta | Plekstveidīgās (Pleuronectiformes) |
| Dzimta | Akmeņplekstu dzimta (Scophthalmidae) |
| Ģints | Akmeņplekstes (Scophthalmus) |
| Suga | Akmeņplekste (S. maximus) |
| Sinonīmi | |
| Psetta maxima | |
 Akmeņplekste Vikikrātuvē | |
Akmeņplekste (Scophthalmus maximus) ir pārsvarā uz grunts dzīvojoša zivs, kas uzturas smilšainās un akmeņainās gultnēs 20–80 m dziļumā.
Tās barību galvenokārt veido zivis, vēžveidīgie un bezmugurkaulnieki. Pieaugusi akmeņplekste garumā var sasniegt līdz vienam metram un svērt līdz 25 kg. Akmeņplekstes dzīvo Ziemeļjūrā, Skagerakā, Kategatā, Baltijas jūrā un Atlantijas okeānā, bet to krājumi sarūk. Šīs zivis galvenokārt zvejo ar tīkliem, bet tās tiek nozvejotas arī kā piezveja, zvejojot citas grunts zivis ar traļiem, rāmju traļiem un rinķvadiem. Baltijas jūrā akmeņplekstes minimālais nozvejas garums ir 30 cm.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Akmeņplekste jeb āte | WWF Latvia». lv-pdf.panda.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-14. Skatīts: 2019-12-14.
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |