Akonītskābe
Izskats
| Akonītskābe | |
|---|---|
|
Akonītskābes struktūrformula | |
| Ķīmiskā formula | C6H6O6 |
| Molmasa | 174,12 g/mol |
| Kušanas temperatūra | 191—195 °C (sadalās) |
| Viršanas temperatūra | sadalās |
Akonītskābe (cis-1,2,3-propēntrikarbonskābe, HOOC−CH=C(COOH)−CH2−СООН) ir vienkāršākā nepiesātinātā trīsvērtīgā karbonskābe. Akonītskābe kristalizējas no ūdens kā bezkrāsaini adatveida vai plāksnīšveida kristāli. Akonītskābes sāļus un esterus sauc par akonitātiem.
Atrašanās dabā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Akonītskābe atklāta gundegu dzimtas kurpīšu ģints augos, no tā cēlies akonītskābes nosaukums (latīņu: aconitum — kurpīte). Akonītskābes jons (akonitāts) ir bioķīmiskā trikarbonskābju cikla sastāvdaļa.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Var iegūt, uzmanīgi karsējot citronskābi.
| ||||||||