Mezakonskābe

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mezakonskābe
Mesaconic acid.png
Mezakonskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula C5H6O4
Molmasa 130,11 g/mol
Blīvums 1466 kg/m3
Kušanas temperatūra 204 - 205 °C
Viršanas temperatūra 250 °C (sadalās)

Mezakonskābe (trans-metilbutēndiskābe, metilfumārskābe, HOOC−C(CH3)=CH−СООН) ir nepiesātinātā divvērtīgā karbonskābe. Mezakonskābe ir ūdenī diezgan grūti šķīstoši (karstā ūdenī labi šķīstoši) balti adatveida kristāli. Mezakonskābei ir cis-izomērs - citrakonskābe un struktūrizomērs itakonskābe.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mezakonskābi atklājis nīderlandiešu ķīmiķis Jakobs van't Hofs 1874. gadā.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1950. gadā mezakonskābe izolēta no baktērijas Clostridium tetanomorphum. Mezakonskābe ir iesaistīta B12 vitamīna kofermenta sintēzē.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Var iegūt no citrakonskābes anhidrīda, to karsējot kopā ar sārmu. Citrakonskābes anhidrīds savukārt veidojas kopā ar itakonskābes anhidrīdu, karsējot citronskābi. Kā starpprodukts rodas akonītskābe.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mezakonskābe, tāpat kā strukturāli līdzīgā fumārskābe, nespēj veidot anhidrīdu.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mezakonskābi lieto kā aizdegšanās novērsēju vielu.