Mezakonskābe
| Mezakonskābe | |
|---|---|
 Mezakonskābes struktūrformula | |
| Ķīmiskā formula | C5H6O4 |
| Molmasa | 130,11 g/mol |
| Blīvums | 1466 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 204 - 205 °C |
| Viršanas temperatūra | 250 °C (sadalās) |
Mezakonskābe (trans-metilbutēndiskābe, metilfumārskābe, HOOC−C(CH3)=CH−СООН) ir nepiesātinātā divvērtīgā karbonskābe. Mezakonskābe ir ūdenī diezgan grūti šķīstoši (karstā ūdenī labi šķīstoši) balti adatveida kristāli. Mezakonskābei ir cis-izomērs - citrakonskābe un struktūrizomērs itakonskābe.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mezakonskābi atklājis nīderlandiešu ķīmiķis Jakobs van't Hofs 1874. gadā.
Atrašanās dabā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1950. gadā mezakonskābe izolēta no baktērijas Clostridium tetanomorphum. Mezakonskābe ir iesaistīta B12 vitamīna kofermenta sintēzē.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Var iegūt no citrakonskābes anhidrīda, to karsējot kopā ar sārmu. Citrakonskābes anhidrīds savukārt veidojas kopā ar itakonskābes anhidrīdu, karsējot citronskābi. Kā starpprodukts rodas akonītskābe.
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mezakonskābe, tāpat kā strukturāli līdzīgā fumārskābe, nespēj veidot anhidrīdu.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mezakonskābi lieto kā aizdegšanās novērsēju vielu.
| ||||||||