Aktieris

Aktieris vai aktrise ir persona, kas atveido lomu teātra izrādē, filmā, televīzijas vai radio iestudējumā vai citā dramatizējumā. Eiropā līdz 17. gadsimtam par aktieri varēja kļūt vienīgi vīrieši, jo tika uzskatīts, ka sievietei kāpt uz skatuves ir apkaunojoši.^[1] Sieviešu lomas atveidoja vīrieši vai zēni. Savukārt mūsdienās sievietes bieži vien atveido zēnus.

Vēsture

Aktiermāksla ir viena no senākajām mākslas formām. Tā radās jau senajā Grieķijā, kur aktieri piedalījās tragedijās un komēdijās. Grieķu aktieri valkāja maskas, kas pastiprināja balss skaņu un attēloja emocijas. Arī Senajā Romā un Indijā aktiermāksla ieņēma nozīmīgu vietu kultūras dzīvē.

Viduslaikos Eiropā teātris attīstījās baznīcas liturģiskajos uzvedumos, bet vēlāk radās ceļojošās trupas, kas izklaidēja publiku laukumos un gadatirgos. 16.—17. gadsimtā Itālijā populāra kļuva Commedia dell’arte, improvizācijas teātra forma ar tipizētiem tēliem.

No 18. gadsimta aktiermāksla kļuva profesionālāka — izveidojās pastāvīgi teātri, aktieru skolas un režijas māksla. 20. gadsimtā aktiermāksla attīstījās arī kino un televīzijā, kur parādījās jaunas izteiksmes formas un tehnikas.

Aktiera darbs

Aktiera uzdevums ir atveidot tēlu, interpretējot autora radīto materiālu un sadarbojoties ar režisoru, scenogrāfu, kostīmu mākslinieku un citiem radošajiem darbiniekiem. Aktieris izmanto balss, ķermeņa un emociju izteiksmes līdzekļus, lai pārliecinoši iemiesotu tēlu.

Mūsdienu aktiermākslā tiek izmantotas dažādas aktieru tehnikas, piemēram:

Staņislavska sistēma — balstīta uz psiholoģisko ticamību un iekšējo pārdzīvojumu;
Bertoļa Brehta episkā teātra metode, kas akcentē skatītāja domāšanu, nevis emocionālu līdzpārdzīvojumu;
Metodes aktiermāksla (Method Acting) — aktieris dziļi identificējas ar lomu, balstoties personiskā pieredzē.

Aktiermāksla kino un televīzijā

Kino un televīzijas aktiermāksla atšķiras no teātra ar kameras tuvplāniem un montāžas iespējām, tāpēc aktieriem jāstrādā ar smalkākām, dabiskākām izteiksmes niansēm. Filmu aktieriem bieži jāspēj atkārtot vienas un tās pašas ainas daudzkārt, saglabājot emocionālo intensitāti.

Daudzi aktieri strādā gan teātrī, gan kino, bet daži specializējas tikai vienā no šiem mākslas veidiem. Balss aktieri (vai dublētāji) atveido tēlus animācijā, datorspēlēs un radio iestudējumos.

Aktieru izglītība un profesija

Aktiera profesija prasa plašu sagatavotību — skatuves runu, kustību, vokālu un improvizāciju. Latvijā aktierus sagatavo, piemēram, Latvijas Kultūras akadēmijā un Liepājas Universitātē.

Aktieru darbs ir emocionāli un fiziski intensīvs, bieži ar neregulāru darba grafiku, taču tas sniedz arī radošu piepildījumu un sabiedrisku atzinību.

Atsauces

↑ Lirim Neziroski. «narrative, lyric, drama». Theories of Media :: Keywords Glossary :: multimedia. University of Chicago, 2003. Skatīts: 2009-03-14. For example, until the late 1600s, audiences were opposed to seeing women on stage, because of the belief stage performance reduced them to the status of showgirls and prostitutes. Even Shakespeare's plays were performed by boys dressed in drag.