Akustiskā ģitāra

Firmas "Martin" akustiskā ģitāra

Akustiskā ģitāra ir mūzikas instruments, kuru spēlē, raustot vai strinkšķinot tā stīgas. Tās skaņa ir akustiska, jo šo ģitāru spēlē bez skaņas pastiprinātāja.

Ģitāra ir viens no pasaulē populārākajiem mūzikas instrumentiem, bet tieši akustiskā ģitāra ir ieņēmusi nozīmīgu vietu mūzikas pasaulē, jo tā tiek izmantota visos mūzikas stilos un to spēlē miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Akustiskās ģitāras skaņa tiek radīta, vibrācijām, kuras rodas, strinkšķinot ģitāras stīgas, plūstot cauri ģitārai uz ģitāras virsmu, tad ģitāras iekšienē, tās tukšajā daļā, kuru sauc par rezonatoru, šī skaņa tiek pastiprināta, un mēs to sadzirdam.

Ģitāras vēsture

Vārds ģitāra ir cēlies no senā sanskrita, valodas, no kuras ir cēlušās Centrālāzijas un Ziemeļindijas valodas, vārda „tar”, kas tulkojumā nozīmē "stīga".

Liecības par mūzikas instrumentu, kas līdzinās ģitārai, var sastapt jau senos ēģiptiešu pieminekļos. Bet tāda sešstīgu ģitāra, kādu mēs to pazīstam tagad, parādījās tikai ap 19. gadsimtu, jo iepriekš gan tās forma, gan izmēri bija ļoti dažādi, un tie nepārtraukti mainījās, jo tie netika definēti.

Pienākot 20. gadsimtam, ģitāra jau visā pasaulē bija kļuvusi par populāru mūzikas instrumentu. Tādi izcili komponisti kā Šūberts, Vēbers un Paganīni, bija sarakstījuši neskaitāmas kompozīcijas ģitārai. Un ģitāras popularitāte tikai auga. Tā tika plaši izmantota džeza mūzikā. No akustiskās ģitāras 20. gadsimta 30. gados radās elektriskā ģitāra, ļaujot ģitāras skanējumam kļūt skaļākam – tā rezultātā attīstījās arī blūzs, rokenrols un vēlāk visiem pazīstamā rokmūzika.

Ģitāras uzbūve

Akustiskās ģitāras uzbūvi zināmā mērā varētu pielīdzināt cilvēka uzbūvei, jo arī akustiskās ģitāras galvenās trīs daļas varētu saukt par ģitāras „galvu”, „kaklu” un „ķermeni”:

Galva

Tā ir akustiskās ģitāras pats gals, kur atrodas ģitāras kolkas jeb mazas „tapiņas”, uz kurām tiek uztītas stīgas. Ar šo kolku palīdzību ģitāra tiek noskaņota, griežot tās vienā vai otrā virzienā, jo, pievelkot ģitāras stīgu ciešāk, tā tiek vairāk nospriegota un tās tonis kļūst augstāks, bet, atlaižot stīgu vaļīgāk, tās tonis būs zemāks.

Kakls

Par akustiskās ģitāras kaklu dēvē ģitāras grifu jeb to ģitāras daļu, kur atrodas stīgas. Ģitāras grifs ir sadalīts mazākās iedaļās – ladās, lai ģitāras spēlētāji varētu vieglāk orientēties un spēlēt. Starp ģitāras galvu un kaklu atrodas ģitāras augšējais slieksnītis, neliels plastmasas gabaliņš ar speciāli izveidotām iedobēm, kurās iegulstas stīgas. Šis augšējais slieksnītis notur stīgas to nepieciešamajā pozīcijā ģitāras augšējā daļā.

Ķermenis

Akustiskās ģitāras ķermenis ir ģitāras korpuss jeb tā ģitāras daļa, kura ir vidū tukša un kuru spēlējot parasti atbalsta pret celi. Ģitāras korpuss sastāv no vairākām detaļām. Akustiskās ģitāras virsmu jeb priekšējo daļu, tulkojot no angļu valodas, dēvē par „skaņas dēli” (sound board). Šī ģitāras virsma uztver vibrācijas, ko radījušas stīgas, tālāk novadot tās uz rezonatoru jeb ģitāras tukšo vidu, kas pastiprina šo vibrāciju skaņu, līdzīgi kā to dara skaļruņi, un skaņas kļūst sadzirdamas. Vēl uz ģitāras virsmas atrodas apakšējais slieksnītis, kurš satur ģitāras stīgas. Tas atrodas uz tiltiņa jeb neliela paaugstinājuma, lai stīgas varētu stiepties virs rezonatora.

Akustiskās ģitāras paveidi

Bez akustiskās ģitāras ir sastopamas arī elektriskās, elektroakustiskās ģitāras, kas ir radušās, pārveidojot akustisko ģitāru, kā arī klasiskās ģitāras, kas gan ir radušās pirms pašas akustiskās ģitāras. Taču akustiskajai ģitārai arī ir savi iedalījumi, tā iedalās vairākos veidos pēc izmēriem, korpusa veidsa, kā arī skanējuma.

Salona ģitāra (Parlor guitar) ir mazākā no ģitārām, mazāka par klasisko ģitāru. Līdz ar to tā ir arī vieglāka un to ir vienkāršāk pārvadāt. Tās skanējums ir ļoti sabalansēts, jo atšķirībā no citu stilu ģitārām, gan šīs ģitāras apakšējās, gan augšējās notis nav skaļākas par pārējām, tādēļ tā skan vienmērīgi un īpaši piemērota mazākām telpām.

Drednauta stila ģitāra (Dreadnought style) ir vidēji liela ģitāra, taču tās skanējums ir pietiekami skaļš, lai piepildītu arī lielāku telpu. Šo ģitāru dažreiz dēvē arī par vesterna stila ģitāru, jo, spēlējot šo ģitāru, apakšējās notis skan ļoti izteiksmīgi un skaļāk kā augšējās. Šis ģitāras stils tika īpaši veidots, lai varētu spēlēt pavadījumu dziedātājiem.

Izgrieztā drednauta stila ģitāra (Cutaway Dreadnought Style) ir ģitāra, kuras skanējums un lielums ir tieši tāds pats kā parastajai Drednauta stila ģitārai. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka korpusa apakšā netālu no grifa sākuma tai ir izgriezts iedobums, lai ģitāristi vieglāk varētu nospēlēt īpaši augstas notis uz augstām ladām.

Lielā džambo stila ģitāra (Jumbo syle) ir vislielākais un arī visskaļākais ģitāras paveids. Tas ir piemērots īpaši lielām telpām, jo tā skanējums ir skaļš un skaidrs, sadzirdams arī bez pastiprinātāja vai mikrofona. Šī stila ģitārai īpaši skaļi skan apakšējās notis, kas lieti noder, spēlējot dziesmas zemās skaņkārtās.

Populāri ģitāristi

Latviešu ģitāristi

Jānis Grodums un Ēriks Ķiģelis, viņa dēls Fēlikss Ķiģelis, grupas „Prāta vētra” ģitārists Jānis Jubalts, dziesminieki Kārlis Kazāks un Goran Gora un vēl daudzi citi izcili latviešu ģitāristi.

Ārzemju ģitāristi

Arī citās valstīs ir lieliski ģitāras virtuozi, bez kuriem mēs vairs nevarētu iedomāties populāro mūziku, piemēram, Ēriks Kleptons, Džefs Baklijs, Brajens Mejs no grupas „Queen”, Džimijs Peidžs, Džimijs Hendrikss un vēl daudzi, daudzi citi neatkārtojami ģitāristi.