Alberts Holanders
Alberts Voldemārs Holanders (Albert Woldemar Hollander, 1796—1868) bija vācbaltiešu pedagogs. Bērzaines ģimnāzijas dibinātājs un pirmais vadītājs (1826—1861). Jēnas Universitātes goda doktors (1850).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1796. gada 22. septembrī bagātu Rīgas patriciešu Holanderu ģimenē. Mācījās Berlīnes Pelēkā klostera ģimnāzijā (Gymnasium zum Grauen Kloster), atgriezās Rīgā un pabeidza Vidzemes guberņas ģimnāziju. Studēja teoloģiju un filoloģiju Tērbatas, Jēnas un Berlīnes Universitātē (1815—1819). Stipri ietekmējās no Šveices pedagoga Johana Heinriha Pestaloci institūta apmeklējuma Iverdonas pilī (Yverdon-les-Bains).
Pēc atgriešanās dzimtenē Holanders 1825. gadā Vecbrenguļos nodibināja savu privāto skolu. 1826. gadā viņš nopirka Bērzaines muižu pie Cēsīm un skolu pārcēla uz turieni. 1837. gadā skolā atvēra visas ģimnāzijas klases un tā ieguva Bērzaines ģimnāzijas nosaukumu. Mācību valoda bija vācu valoda, un tā tika uzskatīta par vienu no labākajām Baltijas ģimnāzijām. 1861. gadā nodeva ģimnāzijas vadīšanu savam sekotājam Martinam Lofleram.
Miris 1868. gada 18. martā Bērzainē pie Cēsīm, pēc tam, kad bija saaukstējies, ziemā glābjot kāda zemnieka sievu.[1]
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Eckardt. Hollander, Albert Woldemar, in: Allgemeine Deutsche Biographie, 12 (1880) - S. 749
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Hollander, Albert Woldemar no www.deutsche-biographie
|