Aleksandra II tiesu reforma

Aleksandra II tiesu reforma tika izstrādāta no 1861. līdz 1863. gadam, apstiprināta 1864. gadā un Krievijas impērijā pakāpeniski ieviesta līdz 1899. gadam. Reforma izveidoja pilnīgi jaunu tiesu sistēmu un tiesas procesu norisi.

1864. gada 2. decembrī stājās spēkā četri likumi, ar kuriem Aleksandrs II valstī izveidoja pilnīgi jaunu tiesisko sistēmu. Tika apstiprināta Tiesvedības reforma, Kriminālprocesu regulējums, Civilprocesu regulējums un Miertiesnešu piešķirto sodu regulējums. Tika izveidotas piesēdētāju tiesas, izmeklētāji un advokatūra. Tiesu sistēma tika atdalīta no izpildvaras un padarīta neatkarīga. Izveidoja vairāku līmeņu tiesu sistēmu, sākot ar pilsētu tiesām, kas bija pakļautas apgabala tiesām. Iepriekš pastāvējušos rakstīto tiesvedību aizvietoja atklāti mutiskie argumenti piesēdētāju priekšā. Tiesneši saņēma lielāku brīvību sodu piemērošanā.

1861. gada dzimtbūšanas atcelšana nozīmēja, ka gandrīz 80% impērijas iedzīvotāju ieguva personisko brīvību. Līdz ar to beidza pastāvēt muižnieku tiesības tiesāt savus dzimtcilvēkus par dažādiem pārkāpumiem un noziegumiem. Radās nepieciešamība pēc jaunas tiesu sistēmas. Tika sagatavoti vairāki likumprojekti, kurus juristi plaši un ilgstoši apsprieda, piedāvājot savus uzlabojumus un izmaiņas. Likumi pārņēma Eiropas valstu paraugus, piemērojot tos Krievijas vajadzībām.

Aleksandrs II sākotnēji domāja, ka jauno sistēmu valstī izdosies ieviest 4 gadu laikā, taču tā ievilkās uz vairākām desmitgadēm. 1866. gadā to ieviesa Maskavas, Sanktpēterburgas un centrālās Krievijas tiesu apgabalos, un līdz 1894. gadam tā bija ieviesta gandrīz visā impērijas Eiropas daļā, lai arī dažviet joprojām netika ieviesta piesēdētāju tiesa. Jāņem vērā, ka 19. gadsimtā Somijā, Polijā, Baltijas provincēs un Sibīrijā pastāvēja savas tiesu sistēmas un likumi. 1868. gadā reformu veica Aizkaukāza provincēs, 1869. gadā Besarābijā un daļā Ukrainas, 1876. gadā Polijas karalistē, 1880. gadā daļā Ukrainas, 1883. gadā Lietuvas un Baltkrievijas teritorijā, 1890. gadā Baltijas guberņās, 1897. ar izmaiņām to īstenoja Sibīrijā, bet 1899. gadā arī Krievijas Turkestānā.

1864. gada likumos paredzētā sistēma netika visur ieviesta plānotajā veidā, jo nākamajos 20 gados pieņēma vismaz 700 likumus, kas dažādi ierobežoja, vai bija pretrunā ar sākotnēji paredzēto sistēmu. Daudzviet tiesnešus nevis ievēlēja, kā bija paredzēts, bet iecēla Tieslietu ministrs, tā nenodrošinot tiesu neatkarību.