Sibīrija (krievu: Сибирь) ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos. Sibīrija ietver apmēram 56% no Krievijas Federācijas teritorijas. Tradicionāli to iedala Rietumsibīrijā un Austrumsibīrijā, bet dažkārt izšķir arī Dienvidsibīriju (kalnaino daļu), Ziemeļaustrumu Sibīriju un Vidussibīriju.
Vēsturiski Sibīrijā tika ietverta arī Kazahstānas ziemeļaustrumu daļa un Krievijas Tālie Austrumi.
Sibīrijas karte 18. gadsimta beigās, kad tās rietumu daļa atradās Toboļskas vietniecības sastāvā (1796).
Sibīrijas nosaukums ir cēlies no Sibīrijas hanistes (tatāru: Seber xanlığı vai Seber yortı) nosaukuma, kas līdz 1598. gadam pastāvēja Obas upes baseinā starp Urāliem rietumos un Jeņisejas upi austrumos. Tās galvaspilsēta Kašlika jeb Iskera (tatāru: Qaşlıq vai İskär), saukta par Sibiru, atradās Tobolas un Irtišas upju satecē netālu no tagadējās Toboļskas pilsētas.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sibīrija.
.svg){kind=small}
