Aleksandrs Apsītis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aleksandrs Apsītis
Aleksandrs Apsītis.jpg
Dzimis 1880. gada 6. aprīlī
Rīga, Vidzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1943. gada 9. septembrī (63 gadu vecumā)
Ludvigsluste (tagad Mēklenburga-Priekšpomerānija, Karogs: Vācija Vācija)
Tautība latvietis
Nozares grafika
Mācījies Ļ. Dmitrijeva – Kavkazska mākslas studija
Slavenākie darbi grāmatu ilustrācijas, politiskie plakāti

Aleksandrs Apsītis (1880. gada 6. aprīlis Rīga – 1943. gada 19. septembris Vācija) bija latviešu gleznotājs, grafiķis. Grāmatu ilustrators Krievijā, pirmo Padomju Krievijas politisko plakātu radītājs (1918.-1919.) ar pseidonīmiem Aspids, A. Petrovs, Čūska, Skits, Oseņevs, vēlāk grāmatu ilustrators Latvijā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā Pasaules kara laika Krievijas propagandas pastkarte "Vēstures tiesa" (1914).
Reklāmas plakāts "Labākie liķieri".

Dzimis 1880. gada 6. aprīlī Rīgas strādnieka Pētera Apsīša ģimenē, kā pusaudzis 1894. gadā viņš kopā ar ģimeni pārcēlās uz Pēterburgu. No 1898. līdz 1999. gadam Aleksandrs mācījās Ļ. Dmitrijeva – Kavkazska mākslas studijā, pēc kuras beigšanas strādāja par preses un grāmatu grafiķi. 1900. gadā tika uzņemts Maskavas mākslinieku pulciņā "Trešdiena" (Среда).

No 1902. līdz 1906. gadam viņa zīmējumi tika publicēti Pēterburgas un Maskavas literārajos žurnālos "Родина", "Нива", "Звезда". Šajā laikā viņš ilustrēja arī A. Čehova, I. Turgeņeva, M. Gorkija, M. Saltikova-Ščedrina un citu krievu rakstnieku darbus. 1912. gadā tika izdots Apsīša ilustrētais Ļ. Tolstoja romāna „Karš un miers” jubilejas izdevums.

Krievijas pilsoņu kara laikā A. Apsītis uzzīmēja apmēram 50 aģitācijas plakātu, kas tiek uzskatīti par padomju propagandas plakātu mākslas pirmsākumu.[1] 1921. gadā Aleksandrs Apsītis atgriezās Latvijā un turpināja strādāt par žurnālu un grāmatu ilustratoru. Sadarbojās ar Andreja Jesena (1873-1958) izdevniecību, zīmēja arī reklāmas plakātus, apsveikuma kartītes, konfekšu papīrus V. Ķuzes saldumu fabrikai.

1939. gadā A. Apsītis pārcēlās uz dzīvi Vācijā, kur mira 1943. gadā.

Daiļrade[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1902. — 1907. gadā ilustrācijas Krievijas literārajos žurnālos "Родина", "Звезда", "Нива", "Дух времени"
  • 1912. gadā Ļ. Tolstoja romāna "Karam un mieram" jubilejas izdevums ar Apsīša ilustrācijām
  • 1913. gadā pirmā Krievijas bērnu enciklopēdija ar A. Apsīša ilustrācijām
  • 1918.-1919. gadā lielinieku aģitācijas plakāti "Proletārieši zirgos" (1918), "Uz priekšu cīņā par Urālu aizstāvēšanu" (1919), "Ar visu krūti cīņā par Petrogradas aizstāvēšanu" (1919)
  • No 1921. gada ilustrācijas Latvijas žurnālos "Jaunā nedēļa", "Atpūta", "Ilustrēts žurnāls", "Tautas žurnāls visiem", "Zeltene".
  • Ilustrācijas grāmatu sērijai "Jaunības bibliotēka"
  • 1924. – 1929. gadā ilustrācijas arābu pasakām "Tūkstoš un viena nakts"
  • 1925. gadā ilustrācijas J. Janševska romānam "Dzimtene"
  • Ilustrācijas Aspazijas dzejoļu krājumam "Trejkrāsaina saule lec"
  • Glezna "Kauja pie Durbes 1260. gada 17. jūlijā"

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. I. Burāne "Māksla un arhitektūra biogrāfijās". "Latvijas enciklopēdijas" 1. sējums, Rīga, 1995., 29.lpp.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Шестимиров А. "Быстрая рука" Александра Апсита // Антиквариат, предметы искусства и коллекционирования. 2004. No 6 (18), стр. 126. – 130. (krieviski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]