Alsviķi (stacija)
| — Stacija — | |
|---|---|
 Alsviķu stacijas ēka 1928. gadā | |
| Pamatinformācija | |
| Līnijā | Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka |
| Atklāta | 1903. gadā |
| Slēgta | 1973. gadā |
| Stacijas tips | pasažieru, kravas |
| Atrašanās vieta | |
| Tuvākās stacijas | Alūksne un Vaidava (Karva) |
Alsviķi bija dzelzceļa stacija dzelzceļa līnijā Pļaviņas — Valka, no 1916. gada dzelzceļa līnijā Gulbene — Valka.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Alsviķu dzelzceļa stacija atvērta līdz ar dzelzceļa līnijas Pļaviņa — Valka nodošanu ekspluatācijā 1903. gadā.
1935. gadā sakarā ar nelielo pasažieru un preču kustību Alsviķu staciju pārveidoja par pieturas punktu, kas turpināja darboties patstāvīgi tehniskā, rēķinvedības un saimniecības pārvaldībā. Galveno preču apgrozījumu stacijā veidoja apaļkoku iekraušana un cukurbiešu pieņemšana.[1]
1936. gadā Pasta un telegrāfa departaments stacijas telpās ierīkoja publisko telefonu sarunu vietu.[2] Savukārt 1937. gadā stacijā iekārtoja Pasta palīgnodaļu naudas pārvedumiem, pasta rēķiniem un krājkases operācijām.[3]
1944. gadā staciju reizē ar dzelzceļa līniju uzspridzināja. Stacijas ēka vairs netika atjaunota.
1973. gadā slēdzot līnijas posmu Ape — Alūksne, slēdza arī staciju.[4]
Dzelzceļnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1918. gadā Alsviķu stacijā darbu dzelzceļa dienestā sāka vēlākais Bulduru stacijas priekšnieks Voldemārs Zīverts.[5]
No 1923. gada līdz 1927. gadam Alsviķu stacijas priekšnieks bija Konstantīns Posts, sākumā amatu pildīja kā stacijas priekšnieka vietas izpildītājs.[6]
Dažus mēnešus 1927. gadā Alsviķu stacijas priekšnieks amatu pildīja Jānis Vējiņš.[7]
No 1927. gada 16. maija Alsviķu stacijas priekšnieks bija Pēters Kalvīts.[8]
Līdz 1935. gadam Alsviķu stacijas priekšnieks bija Jēkabs Leitlands, kad tika atlaists darbinieku skaita samazināšanas dēļ un devās pensijā.
1935. gadā Alsviķu stacijā par III šķiras ekspluatācijas aģenti sāka strādāt Ella Erje.[9] Neilgu laiku, sākoties Otrajam pasaules karam, Ella Erje bija Alsviķu stacijas priekšniece.[10]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ "Trīs stacijas pārvērstas par pieturas punktiem". Latvijas Kareivis. 06.01.1935.
- ↑ "Pasta ziņas". Latvijas Kareivis. 07.08.1936..
- ↑ "Alsviķi". Malienas Ziņas. 27.05.1937.
- ↑ T.Albergs, K.Augustāne, I.Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. Jumava, 2009.
- ↑ V.Zīverts (01.12.1968). "Brīvā Latvijas dzelzceļi pirms 50 gadiem". Dzelzceļnieks Trimdā.
- ↑ Valsts adresu kalendars 1925. gadam. 1925.
- ↑ "Pārmaiņas eksploatācijas direkcijas personāla sastāvā". Dzelzceļu Vēstnesis. 12.02.1927.
- ↑ "Pārmaiņas Ekspluatācijas direkcijas personāla sastāvā". Dzelzceļu Vēstnesis. 02.07.1927.
- ↑ "Pārmaiņas dzelzceļa līnijas personālā". Dzelzceļnieks. 15.02.1935..
- ↑ "Apbalvotas dzelzceļnieces". Darbs. 1941.03.08.