Amatniecība

Amatnieka veikals Irānā

Amatniecība ir dažādu izstrādājumu sīkražošana, kam pamatā ir roku darbs un vienkārši darbarīki.

Amatniecība radās reizē ar cilvēka ražošanas darbību un attīstījās dažādu sabiedrisku formāciju ietvaros tiešā atkarībā no darbarīku vai tehnikas attīstības, iegūdama dažādas jaunas formas. Vēsturiski pirmā amatniecības forma bija mājamatniecība. Priekšmeti tika izgatavoti pašu ražotāju lietošanai. Sākotnēji amata pratēji izgatavoja darbarīkus, ieročus, rotas, sadzīves lietas no koka, akmens, māla, kaula, dzintara, darināja apģērbu un apavus no ādas un augu šķiedrām. Mājamatniecība bija neatņemama naturālās saimniecības sastāvdaļa. Augstākās amatniecības attīstības pakāpes ir izstrādājumu ražošana pēc pasūtījuma un preču sīkražošana tirgum jeb mājrūpniecība. Ar tās rašanos notika amatniecības atdalīšanās no lauksaimniecības un pilsētu kā amatniecības centru veidošanās.

Rūpniecības attīstība un industrializācija sagrāva amatniecības darba organizāciju un cunfšu sitēmu, rūpnieciski saražotās preces aizstāja roku darba ražotās. Amatnieku prasmes saglabājās mājamatniecībā vai tika izmantotas dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmetu radīšanā.

Vēsture Latvijā

Pirmie amatniecības izstrādājumi Latvijas teritorijā atrasti jau mezolīta jeb vidējā akmens laikmeta nogulumos, t.i., 9. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Tie ir zvejas rīki no kaula, medību rīki no kaula un raga, akmens cirvji un kalti, kaula kapļi un cirvji, rotaslietas. Neolīta jeb jaunākā akmens laikmeta nogulumos (4. gadu tūkstotis p.m.ē. — 1700.g. p.m.ē.) atrodama lielāka krama, akmens, kaula, raga izstrādājumu daudzveidība un ir pilnveidojusies to apstrādes tehnika. Šajā periodā atrastas arī pirmās māla trauku lauskas, kas liecina par podniecības attīstību un dzintara izstrādājumi, tai skaitā to apstrādes rīki.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Amatniecība.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)