Amerikāņu gotika

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Amerikāņu gotika
American Gothic
Grant DeVolson Wood - American Gothic.jpg
Mākslinieks Grānts Vuds Labot šo Vikidatos
Gads 1930
Medijs eļļas krāsa, beaverboard Labot šo Vikidatos
Izmēri 780 mm (31 in) × 653 mm (25.7 in)
Atrašanās vieta Čikāgas mākslas institūts
Inventāra nr. 1930.934 Labot šo Vikidatos[1]
Tīmekļa vietne www.artic.edu/aic/collections/artwork/6565

Amerikāņu gotika (angļu: American Gothic) ir amerikāņu gleznotāja Grānta Vuda glezna. Tā atrodas Čikāgas mākslas institūta kolekcijā. Gleznai Vuds ietekmējās no ēkas, ko tagad sauc par Amerikāņu gotikas māju, izvēloties to gleznot ar tādiem cilvēkiem, kuri varētu šādā mājā dzīvot. Glezna tapusi 1930. gadā un tajā redzams lauksaimnieks kopā ar sievieti, kas var tikt uztverta gan kā viņa sieva, gan meita.[2][3] Cilvēku tēli veidoti pēc Vuda māsas Nanas Vudas Greiemas un viņu abu zobārsta Bairona Makībija līdzības. Sieviete ģērbusies koloniālajam laikam raksturīgā priekšautā, kas izsauc asociācijas ar 19. gadsimta Ameriku, bet vīrietim rokās ir dakšas. Mājas priekšā puķupodos aug līdakaste un begonija, kas ir tie paši augi, kas redzami Vuda 1929. gadā tapušajā savas mātes portretā "Sieviete ar augiem".[4]

Glezna ir viena no 20. gadsimta amerikāņu mākslas pazīstamākajiem attēliem un bieži parodēta amerikāņu popkultūrā.[2][5]

Glezna pirmoreiz ārpus ASV tika izstādīta no 2016. gada 15. oktobra līdz 2017. gada 30. janvārim Parīzē Musée de l'Orangerie telpās un no 2017. gada 25. februāra līdz 4. jūnijam Londonā, Karaliskajā mākslas akadēmijā.[6][7][8]

Izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grānts Vuds, pašportrets, 1932, Figas mākslas muzejs

1930. gada augustā Grāntu Vudu, amerikāņu gleznotāju ar Eiropas izglītību, jauns gleznotājs Džons Šārps vadāja apkārt pa savu dzīves vietu — Eldonas pilsētu Aivoā. Meklējot iedvesmu, Vuds pamanīja nelielu baltu ēku, celtu galdnieku gotikas arhitektūras stilā.[9] 1973. gadā Šārpa brālis apgalvoja, ka šajā izbraucienā Vuds pirmoreiz uzskicēja ēku uz aploksnes aizmugures. Vuda pirmais biogrāfs, Derels Gārvuds atzīmēja, ka Vuds "uzskatīja par aizlienētu pretenciozitāti, strukturālu absurdu to, ka šādā neizturīgā karkasa ēkā iekļauts gotiska stila logs."[10] Tobrīd Vuds klasificēja to kā vienu no "kartona karkasa ēkām Aiovas saimniecībās" un atzīmēja to kā "ļoti labu gleznošanai".[11] Pēc atļaujas saņemšanas no saimniekiem, Džonsu ģimenes, Vuds nākamajā dienā radīja skici uz kartona, attēlojot ēku un tās priekšpagalmu. Skicē jumts tika padarīts stāvāks un logs augstāks ar izteiksmīgāku gotisko augšpusi, šīs detaļas saglabājot arī gleznas gala versijā.

Vuds vēlājās gleznot māju kopā ar "cilvēkiem, kam viņa uzskatos vajadzētu dzīvot šajā mājā."[2] Viņš sievietes tēlam piesaistīja savu māsu Nanu (1899–1990), ietērpjot to koloniālajam laikam raksturīgā priekšautā, kas izsauc asociācijas ar 19. gadsimta Ameriku. Attēlotais vīrietis veidots pēc Vuda zobārsta[12] Bairona Makībija (1867–1950) no Sīdarrepidsas (Aiovā) līdzības.[13][14] Nana, iespējams, kautrējoties no tā, ka viņa attēlota kā divreiz vecāka vīra sieva, cilvēkiem stāstīja, ka viņas brālis iztēlojies pāri kā tēvu un meitu, nevis vīru un sievu, ko Vuds šķietami apstiprina savā vēstulē Nelljai Sudutai 1941. gadā.[2][15]

Gleznas elementi uzsver vertikāli, kas saistīta ar gotikas arhitektūru. Trijzaru dakšu pastiprina vīrieša ietērps, ēkas gotiskais logs un vīrieša sejas struktūra.[16] Tomēr Vudss tēlus skicei pievienoja tikai atgriezies savā studijā Sīdarrepidsā.[17] Eldnā līdz pat savai nāvei viņš vairs neatgriezās, tomēr gleznas pabeigšanai palūdza ēkas fotogrāfiju.[9]

Publikas un kritiķu uztvere[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vuds darbu pieteica Čikāgas mākslas institūta konusā. Viens tiesnesis to uzskatīja par "komisku izredzēto", bet muzeja patrons pārliecināja žūriju piešķirt gleznai bronzas medaļu un 300 dolāru naudas balvu.[18] Patrons arī pārliecināja mākslas institūtu nopirkt gleznu un tā joprojām ir muzeja kolekcijā.[3] Glezna drīz tika reproducēta laikrakstos, vispirms Chicago Evening Post, pēc tam arī Ņujorkas, Bostonas, Kanzassitijas un Indianapolisas laikrakstos. Tomēr Vuds saņēma asu pretreakciju, kad attēls beidzot parādījās Cedar Rapids Gazette slejās. Aiovieši bija sašutuši, ka tikuši attēloti kā "samocīti, nelaipni Bībeles slavētāji."[19] Vuds protestēja, ka nav attēlojis aioviešu karikatūru, bet gan savu cieņpilno novērtējumu, uzsverot, ka "Man bija jādodas uz Franciju, lai novērtētu Aiovu."[12]

Mākslas kritiķi, kam bija pozitīva attieksme pret darbu, tādi kā Ģertrūde Staina un Kristofers Morlija, pieņēma arī to, ka glezna domāta kā satīra par mazpilsētas dzīvi. To uztvēra kā tendenci kritiskākai Amerikas mazpilsētu attēlošanai, līdzīgai tendencei parādoties arī literatūrā — Šervūda Andersona 1919. gada romāns Winesburg, Ohio, Sinklēra Lūisa 1920. gada Main Street un Karla Van Vehtena 1924. gada The Tattooed Countess.[2]

Līdz ar Lielās depresijas sākumu gleznu sāka uzskatīt par amerikāņu pionieru gara attēlojumu. Vuds atbalstīja šo pāreju, noliedzot savu bohēmisko jaunību Parīzē un apvienojās ar populistiskiem vidējo rietumu gleznotājiem kā Džons Stjuarts Karijs un Tomass Hārts Bentons, kuri sacēlās pret Austrumu krasta mākslas aprindu dominanci. Vudu citēja sakot, "Visas manas labās idejas man radušās slaucot govi."[2]

Parodijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielās depresijas laika izpratne par gleznu kā autentiskas amerikāņu ainas attēlojumu, radīja pirmo plaši zināmo parodiju, Gordona Pārksa 1942. gada Vašingtonā uzņemto fotogrāfiju, kurā attēlota apkopēja Ella Votsone.[2]

"Amerikāņu gotika" ir bieži parodēts attēls. Tā kariķēta tādās Brodvejas izrādēs kā The Music Man, filmās kā The Rocky Horror Picture Show, televīzijas pārraidēs kā Green Acres un "The Dick Van Dyke Show" epizodē "The Masterpiece", mārketinga kampaņās, pornogrāfijā un pāru fotogrāfijās kameras priekšā, vienam turot dakšu vai kādu citu priekšmetu.[2][5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://www.artic.edu/aic/collections/artwork/6565.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 Fineman, Mia (June 8, 2005). "The Most Famous Farm Couple in the World: Why American Gothic still fascinates.". Slate.
  3. 3,0 3,1 «About This Artwork: American Gothic». The Art Institute of Chicago. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 28. maijs. Skatīts: 2010. gada 20. jūnijs.
  4. «The Painting». American Gothic House. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-11-29. Skatīts: 2015-01-08.
  5. 5,0 5,1 Fisun Güner. «How American Gothic became an icon». BBC, 2017. gada 8. februāris. Skatīts: 2017. gada 2. marts.
  6. Laura Cumming. «American Gothic: a state visit to Britain for the first couple», 2017. gada 5. februāris. Skatīts: 2017. gada 2. marts – caur The Guardian.
  7. «American Painting in the 1930’s - Musée de l'Orangerie». musee-orangerie.fr. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 26. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 2. marts.
  8. Artwork 6565 Art Institute of Chicago
  9. 9,0 9,1 «American Gothic House Center». Wapello County Conservation Board. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 18. jūnijs. Skatīts: 2009. gada 14. jūlijs.
  10. Garwood, p. 119
  11. Qtd. in Hoving, p. 36
  12. 12,0 12,1 Alana Semuels. «At Home in a Piece of History». Los Angeles Times, 2012. gada 30. aprīlis. Skatīts: 2013. gada 25. februāris.
  13. Dr Byron H. McKeeby — Find a Grave
  14. «The models for American Gothic». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 6. janvārī. Skatīts: 2017. gada 9. oktobrī.
  15. «Grant Wood's Letter Describing American Gothic». Campsilos.org. Skatīts: 2010-04-12.
  16. «Grant Wood's American Gothic». Smarthistory at Khan Academy. Skatīts: 2012. gada 18. decembris.
  17. Qtd. in Biel, p. 22
  18. Biel, Steven. American Gothic: A Life of America's Most Famous Painting. W. W. Norton & Company, 2005. 28. lpp. ISBN 0-393-05912-X.
  19. Andréa Fernandes. «mental_floss Blog » Iconic America: Grant Wood». Mentalfloss.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-02-15. Skatīts: 2010-04-12.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējo resursu video
Smarthistory - Grant Wood's American Gothic
American Gothic House