Kartons

Kartons (franču: carton, no latīņu: charta — 'papīrs') ir papīra paveids, kam raksturīgs liels loksnes blīvums. Tas ir cietāks un biezāks par parastu papīru un tā blīvums ir lielāks par 250 g/m²,^[1] kas PSRS bija noteikta par robežu starp kartonu un papīru.^[2] Vācijā šī robeža ir 150 g/m².^[3] Kartona galvenie raksturlielumi ir blīvums, biezums (parasti 0,4—3,5 mm), mitruma saturs (0,5—0,9%), kā arī izolējošā un uzsūcošā spēja. Īpašiem nolūkiem ražota kartona tehniskie rādītāji var ietvert absorbcijas un elektroizolācijas īpašības, deformācijas mitrināšanas un žūšanas laikā u. c.

Ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kartona ražošanā galvenās tehnoloģiskās darbības — malšana, liešana, presēšana un žāvēšana — būtiski neatšķiras no darbībām papīra ražošanā. Bet kā izejviela kartona ražošanai biežāk tiek izmantotas vielas ar rupjāku un cietāku šķiedru — brūno koksnes masu, puscelulozi, sulfātcelulozi un makulatūru. Kartonu ražo nepārtrauktas loksnes veidā, pēc tam sagriežot to atbilstoši vajadzībām.^[3]

Kartons var būt vienslāņa vai vairākslāņu.^[2] Vairākslāņu kartona iekšējie slāņi parasti tiek atlieti no lētākiem materiāliem, ārējie slāņi no stiprākām un dārgākām šķiedrām, kā sulfātcelulozes.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kartonu izmanto kā iesaiņojamo un apdares materiālu, elektroizolācijas un apavu rūpniecības izejvielu, poligrāfijā gadījumos, kad nepieciešama lielāka izturība nekā papīram — vizītkartēs, pastkartēs, spēļu kārtīs, katalogu un grāmatu vākos u.c.

Otrreizējā pārstrāde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kartoni parasti ir pārstrādājami, bet jauktas struktūras kartoni — ar laminātu vai vasku pārklātie un ūdensizturīgie tam derīgi sliktāk. Lielākoties tīru kartonu atmaksājas pārstrādāt, bet guvumi no tā ir minimāli. Kartonu var, piemēram, kompostēt vai izmantot kā pakaišus dzīvnieku guļvietām.