An-2 katastrofa Saldū
An-2R | |
An-2R lidojuma ceļš | |
Notikuma informācija | |
---|---|
Datums | 1981. gada 13. jūnijs |
Kopsavilkums | Dzinēja atteice |
Atrašanās vieta | Ziedonis, Saldus novads |
Apkalpe | 2 |
Mirušie | 2 |
Izdzīvojušie | 0 |
Lidaparāta tips | Antonov An-2R |
Operators | Aeroflot |
Reģistrācijas numurs | SSSR-07712 |
Izlidošanas vieta | Saldus, Latvijas PSR |
Galamērķis | Saldus, Latvijas PSR |
An-2 katastrofa Saldū bija Aeroflot lidmašīnas An-2R katastrofa minerālmēslu sijāšanas darbā, lidojot no Saldus lidlauka, kas notika 1981. gada 13. jūnijā Saldū. Neviens An-2R lidmašīnā neizdzīvoja, gāja bojā 2 cilvēki. Izmeklēšanā katastrofas patieso cēloni nebija iespējams noskaidrot.
Negadījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1981. gada 13. jūnijā 342. lidojuma brigādes apkalpe (Экипаж 342 летного отряда) veica ķīmiskos darbus ar minerālmēslu (amonija nitrāta) kaisīšanu[1] no sava operatīvā punkta — Skrundas lidlauka, bet lidmašīnas komandieris un otrais pilots mainīja lidlauku. Bija atļauts pacelties Skrundas lidlaukā, bet viņi pacēlās Saldus lidlaukā, jo tur ir izdevīgāk iekraut minerālmēslus. Neoficiāli izdarīja darbu, netērēja laiku, kārtojot birokrātisko atļauju pacelties no Saldus. Pirms pacelšanās, komandierim radās priekšnojautas, ka uzradīsies priekšniecība un sodīs par to ka mainīja lidlauku, vai kas nelāgs notiks ar lidmašīnu.[2] Lidmašīna veica savu 6. lidojumu šajā dienā un pacēlās plkst. 9:50 pēc Maskavas laika un sāka lidot dienvidrietumu virzienā.[1] Lidmašīnai paceļoties, gaisā jāizdara 5 km garš 180° grādu pagrieziens, lai nokļūtu apstrādājamā zonā. Pēc aculiecinieku stāstītā, pie Saldus stacijas sākās dzinēja darbības pārtraukumi[2][1], iespējams, ka dzinējs apstājās brīdī, kad 60 metru augstumā apkalpe, ievērojot vēja virzienu, par 5-10% pakāpināja jaudu. Planējums varēja turpināties vēl 10—12 sekundes, bija jāpieņem lēmums par piespiedu nosēšanos[2] lidlaukā ar pacelšanās kursu vai uz lauka (kas ir norādīts lidojuma instrukcijās kā rezerves vietne). Pēc pagrieziena pa kreisi ar slīpumu, kas ir lielāks par 30° grādiem, apkalpe nevarēja nolaisties laukā, kas atrodas aiz Saldus naftas bāzes cisternas Nr.34. Plkst. 09:51, vēja, 1150 kg minerālmēslu lidmašīnā un aerodinamisko īpašību pasliktināšanās dēļ, An-2 ietriecās žogā un 15 m augstumā ar kreiso spārnu un kreiso riteni ietriecās Nr. 34 tvertnes jumtā, un pēc tam pagriezās pa kreisi un ātruma dēļ, ietriecās ar riteņiem, labo spārnu, spēkstaciju un fizelāžu uz blakus esošās tvertnes Nr. 39,[1] kura bija piepildīta ar dīzeļdegvielu.[3] Pēc trieciena, lidmašīna eksplodēja, nokrita zemē blakus tvertnei Nr. 39, sabruka un nodega. Trieciena un ugunsgrēka brīdī uzsprāga vairākas degvielas tvertnes. Ugunsdzēsēji ieradās notikuma vietā un sāka dzēst ugunsgrēku 6 minūšu laikā, ugunsgrēks tika likvidēts 16 minūšu laikā. Lidmašīnas atlūzas tika izmētātas 40x23 m platībā. Daļa no spārna atdalījās un palika tvertnes Nr. 39 augšpusē, kas guva bojājumus, bet no tvertnes neizlija un neaizdegās degviela. Lidmašīnas fizelāža pilnībā sadega.[1] Gāja bojā abi piloti.
Šī naftas bāze joprojām atrodas lidlauka tuvumā un pieder akciju sabiedrībai "Kurzemes degviela".
Gaisa kuģis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iesaistītais lidaparāts bija Aeroflot Antonov An-2R, kuru būvēja poļu uzņēmums PZL-Mielec. Lidmašīnas reģistrācijas numurs bija SSSR-07712, sērijas numurs 1G158-32, lidmašīna tika būvēta 1974. gadā, lidmašīna veica 15340 lidojumus un 3801 lidojumu stundas.[3][4]
Izmeklēšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pamatojoties uz komisijas secinājumiem, dzinēja un tā sastāvdaļu pētījumiem rūpnīcās Nr.420 GA un Valsts pētniecības institūtā ERAT GA, visticamākais darbības pārtraukumu vai dzinēja kratīšanas cēlonis varētu būt aidedzes sveces atteice eļļošanas dēļ. Iespējami, ka īslaicīgas virzuļa gredzenu savienojuma konverģences notika dēļ tā, ka cilindri Nr.6, 7 un 9 tika iznīcināti avārijā.[1]
Secinājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nebija iespējams noskaidrot patieso katastrofas cēloni, dēļ tā ka lidaparāts tika iznīcināta, spēkstacijas un tās darbību nodrošinošo sistēmu smagas bojāejas, ugunsgrēka un objektīvas informācijas trūkuma dēļ par avārijas situācijas attīstību. Visticamākais negadījuma cēlonis varētu būt daļēja ASh-621R dzinēja atteice un apkalpes kļūdaina rīcība avārijas nosēšanās laikā.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «Катастрофа Ан-2Р Латвийского РПО ГА в Салдусе (борт CCCP-07712), 13 июня 1981 года. // AirDisaster.ru - авиационные происшествия, инциденты и авиакатастрофы в СССР и России - факты, история, статистика». www.airdisaster.ru. Skatīts: 2024-06-02.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Aviokatastrofas Latvijā Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē., slideshare.net
- ↑ 3,0 3,1 «Crash of a PZL-Mielec AN-2R in Saldus: 2 killed | Bureau of Aircraft Accidents Archives». www.baaa-acro.com. Skatīts: 2024-06-02.
- ↑ «Accident Antonov An-2R CCCP-07712,». aviation-safety.net. Skatīts: 2024-06-02.