Andrāšs II

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Andrāšs II
II. András
Ondrej.jpg
Ungārijas karalis
1205. gads — 1235. gada 21. septembris
Kronēšana 1205. gada 29. maijā, Sēkešfehērvāra
Priekštecis(-e) Lāslo III
Pēctecis(-e) Bēla IV
Dzimis 1177. gads
Miris 1235. gada 21. septembrī (57—58 gadu vecumā)
Apglabāts Igrišas klosteris, Sinpetru Mare, Timišas žudecs, Karogs: Rumānija Rumānija
Dzīvesbiedre
Bērni
Dinastija Ārpādu dinastija
Tēvs Bēla III
Māte Antiohijas Agnese
Reliģija katolisms

Andrāšs II (ungāru: II. András; dzimis ap 1177. gadu, miris 1235. gada 21. septembrī) bija Ungārijas karalis no 1205. gada līdz savai nāvei 1235. gadā. Bija arī Haličas kņazs no 1188. līdz 1189/90. gadam un no 1208./09. līdz 1210. gadam.

Andrāšs II bija karaļa Bēlas III jaunākais dēls. Pēc Haličas kņazistes iekarošanas 1188. gadā tika iecelts par tās kņazu, tomēr Andrāša II vara bija nepopulāra un viņš tika padzīts. Pēc atgriešanās Ungārijā 1197. gadā piespieda savu brāli, karali Imri piešķirt valdīšanā Horvātiju un Dalmāciju. Mirstošais Imre iecēla Andrāšu par sava dēla Lāslo III aizbildni, bet pēc Lāslo nāves Vīnē 1205. gadā Andrāšs tika kronēts par Ungārijas karali.

No 1217. līdz 1218. gadam Andrāšs II piedalījās neveiksmīgajā Piektajā krusta karā. Valdīšanas laikā pastiprinājās valsts sadrumstalošanās un vietējo feodāļu nostiprināšanās. 1222. gadā karalis Andrāšs izdeva Zelta bullu, kas apstiprināja feodāļu tiesības. 1224. gadā tika izdots Diploma Andreanum, kas atzina Transilvānijas vācu iedzīvotāju autonomiju. 1225. gadā no Transilvānijas tika padzīts Teitoņu ordenis, un tas pievērsās Baltijas iekarošanai.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]