Andrē Derēns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Andrē Derēns
André Derain
Andrē Derēns
Personīgā informācija
Dzimis 1880. gada 10. jūnijā
Katova, Ivelīna, Ildefransa, Francija
Miris 1954. gada 8. septembrī (74 gadi)
Garkes, Ildefransa, Francija
Pilsonība franču
Tautība franču
Nodarbošanās mākslinieks, gleznotājs, skulptors
Darbības gadi 1899-1952
Vecāki Luis Carlemagns Derēns (tēvs)
Dzīvesbiedre Alise Derēna
Bērni 1
Paraksts
Signatures of André Derain

Andrē Derēns (dzimis 1880. gada 10. jūnijā, miris 1954. gada 8. septembrī)[1] bija viens no fovisma dibinātājiem. Arī plaši atpazīstams kā mākslinieks, gleznotājs un skulptors. Derēns bija precējies ar Alisi Derēnu, viņiem bija kopīgs dēls.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andrē Derēnam bija nozīmīga loma divu nozīmīgu mākslas kustību attīstībā divdesmitā gadsimta sākumā. Viņš ir pazīstams ar savu inovatīvo ainavu un pilsētu ainavu gleznām, kurās viņš pārveido objektu ar drosmīgām un lielā mērā nereālām krāsām. Agrā karjeras sākumā Derēns cieši sadarbojās ar kolēģiem Maurisi de Vlamincku un Anrī Matisu, kuri arī centās palīdzēt pārliecināt Derēna ģimeni ļaut viņam turpināt karjeru glezniecībā. A. Derēns, Anrī Matiss un Maurise de Vlamincka bija atbildīgi radot darbus ar pilnīgi jaunu stilu. Derēna darbos vēlāk parādījās vairāk izsmalcināti toņi un jauni priekšmeti, ieskaitot portretus un klusās dabas. Iedvesmojoties no Pablo Pikaso, Derēna fovisma darbi saplūda kopā ar klasicismu un kubismu. Ar šiem darbiem Andrē Derēns ieguvis plašu atzinību visā Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs.[2]

Otrais pasaules karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1935. gada Derēns dzīvoja laukos Kamborsijā, strādājot izolācijā, bet viņš arī saglabāja dzīvokli Parīzē. Kara laikā, viņš tika uzaicināts uz Vāciju oficiālā vizītē, kur viņš tika izmantots nacistu propagandai. Pēc atbrīvošanas viņš tika uzskatīts par nodevēju līdzīgi kā arī daudzi citi.

Viņš mira ārpus Parīzes 1954. gadā.

Turpmākajos gados Derēns tika atzīts par vienu no ietekmīgākajiem franču ekspresionistiem gleznotājiem. Šodien: viens no pazīstamākajiem 20. gadsimta gleznotājiem. Viņa gleznas ienes miljoniem dolāru izsolēs visā pasaulē.[3]

Gleznas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daži no slavenākajiem Derēna darbiem, kurus var redzēt labākajos mākslas muzejos visā pasaulē, ir:

  • The Harbour of Collioure (1905)
  • Portrait of Henri Matisse (1905)
  • Fishing Boats, Collioure (c.1905)
  • Charing Cross Bridge, London (c.1905)
  • The Pool of London (1906)
  • Big Ben, London (1906)
  • Bacchic Dance (1906)
  • L'Estaque (1906)
  • Bridge over the Riou (1906)
  • The Seine at Chatou (1906)
  • L'Age d'Or (1906)
  • Madame Derain in Green (1907)
  • Landscape near Cassis (1907)
  • Bathers (1907)
  • Madame Derain in a White Shawl (c. 1919-20)
  • Torso (c.1921)
  • Landscape near Barbizon (c.1922)
  • Still Life (c.1938-43)
  • The Painter and his Family (c.1939)[4]

Nozīmīgākais Andrē Derēna mākslas darbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parlamenta ēkas (1905—1906) — neoimpresionisma piedāvā panorāmas skatu uz Temzas upi Londonā. Derēna mākslas darbu tirgotājs nosūtīja viņu uz Londonu gleznot virkni ar Londonas ainavām. Derēns rakstīja, ka viņam esot grūtības ar tēmu, tas bija absurdi gleznot, svelmaino sauli kapitālisma miglainajā pasaulē, tomēr viņš izmantoja izdevību, lai izpētītu priekšstatu par krāsu kā neatkarīgu vienību un gleznoja ainavas, kas vairs neko neattēlo.

Šajā darbā, Derēns eksperimentēja ar puantilismu, pievienojot sniegbaltas, līdzīgām formām, ar biezām krāsām sniegpārslas, paverot to par metodisku darbu un pat modi. Kanva tiek glīti sadalīta augšējā un apakšējā sadaļā. Augšējā sadaļā, kas veltīta ēku un debesu vertikālajam novietojumam, noziežot ar vilcieniem, bet apakšējā sadaļā, attēlots ūdens un laiva ar horizontālu pieeju. Mākslinieks izmanto ļoti drosmīgu krāsu paleti, kas atgādina impresionisma darbus. Mozaīku triepieni parāda, ka debesis atrodas arī zem ūdens, radot vispārēju harmonisku līdzsvaru visā virsmas audeklu. Šī glezna simbolizē pagrieziena punkt Derēna karjeras sākumā pieņemt krāsainu paleti, kas ļautu viņam veidot savu pieredzi par ainavu. Lai gan ne tik spilgti, krāsaini un pilnīgi, kā viņa vēlākie fovisma darbi, Parlamenta ēkas ir krāsu revolūcijas sākums Andrē Derēna darbos.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]