Kubisms ir mākslas virziens, kas radās apmēram divus gadus pēc fovisma kā savdabīgs tā pretmets. Līdzās citām tālaika norisēm mākslā kubisms izskatījās pats radikālākais - tas atteicās no romantisma atklātajām jūtu izpausmēm un vizuālā patiesīguma. Kubisms bija pirmais no protestējošiem virzieniem, kas izmantoja deformāciju formveides uzdevumu dēļ. Trīsdimensionālu kubveida elementu parādīšanās jaunajās gleznās arī deva virzienam nosaukumu.
Kubisti mēģināja paust par pasauli kādu patiesību, šim nolūkam izmantodami tīši smagnēju, nepierastu valodu. Kubisma gleznās uzkrītoši parādījās specifiska deformācija. Kubisti gleznās vienkāršoja ķermeņu un priekšmetu aprises, darot tos līdzīgus ģeometriskām figūrām un to kombinācijām.
Viens no kubisma pamatlicējiem bija spānis Pablo Pikaso, kurš tolaik dzīvoja Parīzē. Vēlāk viņš kļuva par 20. gs. slavenāko gleznotāju.
Par kubisma izveidotājiem uzskatāmi P. Pikaso un Ž. Braks. Visdziļākās saknes kubisms laida Francijā. To varētu izskaidrot ar frančiem piemītošo racionālismu, tieksmi uz konstruktīvu skaidrību.
