Andris Rubenis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Andris Rubenis (dzimis 1951. gada 8. aprīlī, miris 2017. gada 3. oktobrī) bija latviešu filosofs un rakstnieks. Filozofijas zinātņu doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1951. gada 8. aprīlī. Studēja filozofiju Latvijas Universitātes Juridiskajā un filozofijas fakultātē (no 1969) un ētiku Maskavas Valsts Universitātē. Papildinājās Heidelbergas Universitātē, Minhenes Universitātē un Berlīnes Tehniskajā universitātē.

Bija Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas Humanitāro zinātņu katedras vadītājs, vairāk nekā 40 gadu garumā sekmēja humanitārās izglītības attīstību latviešu valodā.

Miris 2017. gada 3. oktobrī.[1]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andris Rubenis ir daudzu filozofijas, ētikas, kultūras vēstures un mākslas vēstures grāmatu autors:

  • Ētika. Viduslaiku izglītība, antropoloģija un ētika,
  • Ētika. Rietumu baznīctēvu antropoloģija un ētika,
  • Ētika. Kristīgās antropoloģijas un ētikas veidošanās,
  • Senās Romas kultūra,
  • Viduslaiku kultūra Eiropā,
  • Renesanses filozofiski maģiskais reālisms,
  • Absolūtisma un apgaismības laikmeta kultūra,
  • Baroks un klasicisms,
  • Mākslinieku cerību un domu pasaule renesanses laikmetā
  • Mākslas vēstures teorijas vēsture
  • Varas politika Senajā Romā[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. nekropole.info
  2. Andris Rubenis. Varas politika Senajā Romā. Rīga : Autorizdevums, 2013. ISBN 9789984497556.