Latvijas Mākslas akadēmija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvijas Mākslas akadēmija
Latvijas Mākslas akadēmija
Latvijas Mākslas akadēmija (Rīga)
Latvijas Mākslas akadēmija
Latvijas Mākslas akadēmija
Dibināta 1921. (1919.) gads
Tips valsts augstskola
Rektors Kristaps Zariņš
Atrašanās vieta Kalpaka bulvāris 13, Rīga, Latvija
56°57′17″N 24°06′40″E / 56.95472°N 24.11111°E / 56.95472; 24.11111Koordinātas: 56°57′17″N 24°06′40″E / 56.95472°N 24.11111°E / 56.95472; 24.11111
Mājaslapa http://www.lma.lv
Latvijas Mākslas akadēmija
Mākslas akadēmijas ēkas galvenā fasāde

Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) ir mākslas, jaunrades un kultūras augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības akadēmija Rīgā. Dibināta 1919. gadā, īstenojot Vilhelma Purvīša ieceri izveidot Latvijā augstāko mākslas izglītības iestādi. Akadēmija atrodas neogotikas stilā celtajā agrākās Biržas komercskolas ēkā (arhitekts Vilhelms Bokslafs). Tā ir autonoma augstskola ar tiesībām patstāvīgi izstrādāt savu satversmi un noteikt studiju saturu un formas, pētniecības darba virzienus un to saturu. Studiju programmas tiek īstenotas pilna laika studijās klātienē, latviešu valodā visu augstskolas pastāvēšanas laiku. Kopš 2019. gada nogales LMA kopā ar sadarbības partneriem no Accademia di Belle Arti di Roma, Dresden Academy of Fine Arts un Hungarian University of Fine Arts mākslas akadēmijām kopīgi īsteno pilotprojektu EU4ART Alianse, kura galvenais uzdevums ir harmonizēt tēlotājmākslas studiju programmu glezniecības, tēlniecības un grafikas mākslas jomā, lai nākotnē studenti varētu iegūt starptautisku diplomu, kombinējot studijas vairākās Eiropas Savienības valstīs, kas sekmēs Eiropas universitāšu starptautisko konkurētspēju.

Rektors kopš 2017. gada ir Kristaps Zariņš.

1990. gadu sākumā Rēzeknē tika atvērta LMA Latgales filiāle, kas piedāvā studijas bakalaura programmā glezniecības, grafikas, tēlniecības apakšnozarēs.

2021. gada rudenī LMA kopā ar Lapzemes Universitāti Somijā plāno uzņemt studentus divu gadu starptautiskās Maģistra programmas studijās “Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas”. Studiju process noritēs starptautiski gan Kuldīgā[1], gan Rovaniemi Somijā.

Studiju programmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LMA piedāvā studijas piecpadsmit specialitātēs, kas apvienotas 5 nodaļās:

  • Vizuālās mākslas nodaļā iespējams specializēties glezniecībā, grafikā vai tekstilmākslā;
  • Vizuāli plastiskās mākslas nodaļa piedāvā tēlniecības, keramikas un stikla mākslas specialitātes;
  • Dizaina nodaļa piedāvā studijas funkcionālajā dizainā, vides mākslā, metāla dizainā un modes mākslā;
  • Audio-vizuālās mediju mākslas nodaļā iespējams specializēties vizuālajā komunikācijā, apakšnozarē "Kustība, attēls, skaņa" un scenogrāfija;
  • Mākslas zinātnes nodaļā studēt mākslas vēsturi un teoriju un restaurāciju.

Studējot LMA, var iegūt šādus akadēmiskās izglītības grādus:

  • humanitāro zinātņu bakalaurs mākslā,
  • humanitāro zinātņu maģistrs mākslā,
  • mākslas doktors,
  • profesionālais mākslas doktors.

LMA karogs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Averss: zaļā laukā pelēkas lentes un liesmu motīva apņemts zils vairogs ar diagonāli novietotu baļķi (šķērsjoslu) baltā krāsā. Vairogā - augstskolas nosaukuma abreviatūra "LMA". Zem vairoga - ozollapas un valsts karoga krāsas lente, kā arī pilns augstskolas nosaukums "Latvijas Mākslas akadēmija".

Reverss: zaļā laukā dzelteniem burtiem izšūts teksts latīņu valodā “Nulla dies sine linea” (Nevienu dienu bez līnijas).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1919. gada 4. maijā laikrakstā "Cīņa" tika publicēts LSPR Tautas izglītības komisāriāta ziņojums, ka maija vidū Rīgā darbību uzsākšot "plaša proletāriskās mākslas darbnīca". Apzīmējums "akadēmija" vairs netika lietots, jo ar akadēmijas jēdzienu saistījās priekšstats par veco, konservatīvo iekārtu un tās mākslas ideāliem.[2] Tā kā 22. maijā Rīgu ieņēma Niedras valdībai pakļautais vācu karaspēks, tad "proletāriskās mākslas darbnīca" darbību nepaspēja uzsākt, toties 1919. gada 20. augustā Latvijas Pagaidu valdības Ministru kabinets pieņēma lēmumu nodibināt Latvijas Mākslas akadēmiju. Par mācībspēkiem sagatavošanas klasēs un meistardarbnīcās bija aicināti V. Purvītis, T. Zaļkalns, J. Tilbergs, R. Zariņš, J. Madernieks, J. Kuga, B. Dzenis, S. Vidbergs, A. Drēviņš, K. Ubāns, V. Tone u.c.

Latvijas Mākslas akadēmijas Oficiālā atklāšana notika 1921. gada 12. oktobrī, kad darbu uzsāka studijas 7 meistardarbnīcās. 1920. gadu pirmajā pusē LMA pasniedzēju kolektīvam pievienojās K. Miesnieks, B. Dzenis, K. Ubāns, V. Tone un K. Rončevskis, vēlāk K. Zāle, K. Jansons un T. Zaļkalns. Pirmā šīs augstskolas Satversme tika pieņemta 1924. gada 7. februārī Latvijas Republikas Saeimā un to izsludināja Valsts Prezidents Jānis Čakste.

Pēc Latvijas okupācijas no 1940. gada līdz 1942. gadam augstskolas nosaukums bija Valsts Mākslas akadēmija, bet 1944. gadā to pārdēvēja par Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmiju. No 1944. līdz 1946. gada martam akadēmija bija padota LPSR Tautas Komisāru Padomes Mākslas lietu pārvaldei; no 1946. gada marta līdz 1952. gadam — LPSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvaldei; no 1953. gada līdz 1959. gada septembrim — LPSR Kultūras ministrijai; 1959. gada septembra akadēmija tika pakļauta LPSR Ministru Padomes Augstākās un Vidējās speciālās izglītības Valsts Komitejai. Šī pakļautība pastāvēja līdz 1961. gada jūnijam, kad tā atkal pārgāja LPSR Kultūras ministrijas pakļautībā.

No 1973. gada līdz 1988. gadam augstskolas nosaukums bija Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmija.[3] Ar LPSR Ministru Padomes lēmumu 1988. gadā tika atjaunots vēsturiskais nosaukums — Latvijas Mākslas akadēmija.[4]

LMA rektori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vilhelms Purvītis — Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājs un pirmais rektors (1921—1934);
  2. Profesors Jānis Kuga (1934—1940 un 1941—1944);
  3. Profesors Oto Skulme (1940—1941 un 1944—1961);
  4. Profesors Leo Svemps (1961—1974);
  5. Profesors Edgars Iltners (1974—1976);
  6. Profesors Valdis Dišlers (1976—1987);
  7. Profesors Indulis Zariņš (1988—1997);
  8. Profesors Jānis Andris Osis (1997–2007);
  9. Profesors Aleksejs Naumovs (2007—2017);
  10. Profesors Kristaps Zariņš (kopš 2017. gada).

Filiāles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latgales filiāle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LMA Latgales filiāle Baznīcas ielā 34A Rēzeknē īsteno akadēmiskās bakalaura augstākās izglītības programmas "Māksla" studijas vizuālās mākslas un vizuāli plastiskās mākslas nozarēs – glezniecības, grafikas un tēlniecības apakšnozarēs.

Filiāle darbu uzsāka 1990. gadu sākumā, lai sagatavotu tekstilmāksliniekus un mākslas pedagogus lielākoties Latgales reģionam, vēlāk studējošie sāka ierasties no visas Latvijas.[5]

Kuldīgas filiāle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LMA Kuldīgas filiāli plānots 2019./2020. mācību gadā iekārtot kādreizējās Kuldīgas slimnīcas ēkā Kalpaka ielā 4. Ēkas renovācijas būvprojektu izstrādā arhitektes Zaigas Gailes birojs.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lana Kazlauskiene. «Mākslas potenciāls Kuldīgā.». Diena, 2013.gada 27.augusts. Skatīts: 2015. gada 16. aprīlī.
  2. Arī Pēterburgas Mākslas akadēmiju pēc revolūcijas pārdēvēja par "Brīvās mākslas darbnīcām"
  3. LPSR Ministru Padomes 1973. gada 20. februāra lēmums Nr.98.
  4. LPSR Ministru Padomes 1988. gada 29. decembra lēmums Nr.438.
  5. LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJAS LATGALES FILIĀLE lma.lv, apmeklēta 2018. gada 4. janvārī
  6. Kuldīgā notikusi Latvijas Mākslas akadēmijas un Kuldīgas novada pašvaldības pārstāvju tikšanās Archived 2017. gada 30. decembrī, Wayback Machine vietnē. lma.lv 2017. gada oktobrī

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas PSR Valsts Mākslas Akadēmija. / Red. Indulis Zariņš. Rīga: Liesma, 1969. 142 lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]