Latvijas Mākslas akadēmija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latvijas Mākslas akadēmija
Latvijas Mākslas akadēmija
Latvijas Mākslas akadēmija (Rīga)
Latvijas Mākslas akadēmija
Latvijas Mākslas akadēmija
Dibināta 1921. (1919.) gads
Tips valsts augstskola
Rektors Kristaps Zariņš
Atrašanās vieta Kalpaka bulvāris 13, Rīga, Latvija
56°57′17″N 24°06′40″E / 56.95472°N 24.11111°E / 56.95472; 24.11111Koordinātas: 56°57′17″N 24°06′40″E / 56.95472°N 24.11111°E / 56.95472; 24.11111
Mājaslapa http://www.lma.lv
Latvijas Mākslas akadēmija


Mākslas akadēmijas ēkas galvenā fasāde

Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) ir augstākās izglītības, zinātniskās pētniecības, mākslas, jaunrades un kultūras augstskola Rīgā, Kalpaka bulvārī 13, dibināta 1919. gada 20. augustā, pateicoties tās pirmā rektora Vilhelma Purvīša iecerei izveidot Latvijā augstāko mākslas izglītības iestādi. Atrodas vienā no iespaidīgākajiem Rīgas 20. gadsimta sākuma arhitektūras pieminekļiem — neogotikas stilā celtajā Biržas komercskolas ēkā (arh. Vilhelms Bokslafs). Tā ir autonoma augstskola ar tiesībām patstāvīgi izstrādāt savu Satversmi un noteikt: studiju saturu un formas, pētniecības darba virzienus un to saturu, atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem. Studiju programmas tiek īstenotas pilna un nepilna laika studijās, kā arī klātienes vai neklātienes formās. Rektors kopš 2007. gada ir prof. Aleksejs Naumovs.

1990. gadu sākumā Rēzeknē tika atvērta Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāle, kas piedāvā studijas bakalaura programmā glezniecības, grafikas, tekstilmākslas un tēlniecības apakšnozarēs. To vada Paed. mag. Ilma Rapša. Ir iecerēts atvērt filiāli arī Kuldīgā.[1]

Studiju programmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LMA piedāvā studijas piecās - Vizuālās mākslas, Vizuāli plastisko mākslu, Dizaina, Audio-vizuālās mediju mākslas un Mākslas zinātnes — nodaļās, kas apkopo 14 apakšnozares:

  • Vizuālās mākslas nodaļā — glezniecība, grafika, tekstilmāksla;
  • Vizuāli plastisko mākslu nodaļā — tēlniecība, keramika, stikla māksla un modes māksla;
  • Dizaina nodaļā — funkcionālais dizains, metāla dizains, vides māksla;
  • Audio-vizuālās mediju mākslas nodaļā — vizuālā komunikācija, scenogrāfija;
  • Mākslas zinātnes nodaļā — vizuālās mākslas un kultūras vēsture un teorija, restaurācija.

Studējot LMA, var iegūt šādus akadēmiskās izglītības grādus:

  • humanitāro zinātņu bakalaurs mākslā,
  • humanitāro zinātņu maģistrs mākslā,
  • mākslas doktors.

LMA karogs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Averss: zaļā laukā pelēkas lentes un liesmu motīva apņemts zils vairogs ar diagonāli novietotu baļķi (šķērsjoslu) baltā krāsā. Vairogā - augstskolas nosaukuma abreviatūra "LMA". Zem vairoga - ozollapas un valsts karoga krāsas lente, kā arī pilns augstskolas nosaukums "Latvijas Mākslas akadēmija". Reverss: zaļā laukā dzelteniem burtiem izšūts teksts latīņu valodā “Nulla dies sine linea” (Nevienu dienu bez līnijas).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1919. gada 4. maijā laikrakstā "Cīņa" tika publicēts LSPR Tautas izglītības komisāriāta ziņojums, ka maija vidū Rīgā darbību uzsākšot "plaša proletāriskās mākslas darbnīca". Apzīmējums "akadēmija" vairs netika lietots (arī Pēterburgas Mākslas akadēmija pēc revolūcijas kļuva par "Brīvās mākslas darbnīcām"), jo ar akadēmijas jēdzienu saistījās pamatotais priekšstats par veco, konservatīvo iekārtu un tās mākslas ideāliem. Par mācībspēkiem sagatavošanas klasēs un meistardarbnīcās bija aicināti V. Purvītis, T. Zaļkalns, J. Tilbergs, R. Zariņš, J. Madernieks, J. Kuga, B. Dzenis, S. Vidbergs, A. Drēviņš, K. Ubāns, V. Tone u.c. Savu praktisko darbību "proletāriskās mākslas darbnīca" nepaspēja uzsākt.

1919. gada 20. augustā ar Latvijas Pagaidu valdības Ministru kabineta lēmumu tika nodibināta Latvijas Mākslas akadēmija. Oficiālā atklāšana notika 1921. gada 12. oktobrī, kad darbu uzsāka studijas 7 meistardarbnīcās. Pirmā šīs augstskolas Satversme tika pieņemta 1924. gada 7. februārī Latvijas Republikas Saeimā un to izsludināja Valsts Prezidents Jānis Čakste.

1920. gadu pirmajā pusē LMA pasniedzēju kolektīvam pievienojās K. Miesnieks, B. Dzenis, K. Ubāns, V. Tone (J. Madernieks atsacījās no šī goda), bet 40. gados — T. Zaļkalns.

Laika posmā no 1940. gada līdz 1942. gadam augstskolas nosaukums bija Valsts Mākslas akadēmija, bet 1944. gadā to pārdēvēja par Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmiju. No 1944. līdz 1946. gada martam akadēmija bija padota LPSR Tautas Komisāru Padomes Mākslas lietu pārvaldei; no 1946. gada marta līdz 1952. gadam - LPSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvaldei; no 1953. gada līdz 1959. gada septembrim — LPSR Kultūras ministrijai; 1959. gada septembra akadēmija tika pakļauta LPSR Ministru Padomes Augstākās un Vidējās speciālās izglītības Valsts Komitejai. Šī pakļautība pastāvēja līdz 1961. gada jūnijam, kad tā atkal pārgāja LPSR Kultūras ministrijas pakļautībā.

No 1973. gada līdz 1988. gadam augstskolas nosaukums bija Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmija.[2] Ar LPSR Ministru Padomes lēmumu 1988. gadā tika atjaunots vēsturiskais nosaukums — Latvijas Mākslas akadēmija.[3]

LMA rektori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vilhelms Purvītis — Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājs un pirmais rektors (1921—1934);
  2. Profesors Jānis Kuga (1934—1940 un 1941—1944);
  3. Profesors Oto Skulme (1940—1941 un 1944—1961);
  4. Profesors Leo Svemps (1961—1974);
  5. Profesors Edgars Iltners (1974—1975);
  6. Profesors Valdis Dišlers (1975—1987);
  7. Profesors Indulis Zariņš (1988—1997);
  8. Profesors Jānis Andris Osis (1997–2007);
  9. Profesors Aleksejs Naumovs (kopš 2007. gada).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lana Kazlauskiene. «Mākslas potenciāls Kuldīgā.». Diena, 2013.gada 27.augusts. Skatīts: 2015. gada 16. aprīlī.
  2. LPSR Ministru Padomes 1973. gada 20. februāra lēmums Nr.98.
  3. LPSR Ministru Padomes 1988. gada 29. decembra lēmums Nr.438.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas PSR Valsts Mākslas Akadēmija. / Red. Indulis Zariņš. - Liesma: Rīga., 1969. 142 lp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]