Anglijas pilsoņu karš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Anglijas pilsoņu kara pirmais poms.

Anglijas pilsoņu karš, arī Anglijas revolūcija (angļu: English Civil War) bija pilsoņu karš Anglijas Karalistē (16411651) starp parlamentāristiem ("apaļgalvjiem") un rojālistiem. To iedala trijos posmos: pirmajā (1642—1646), otrajā (1648—1649) un trešajā (1649—1651) pilsoņu karā.

Kara sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad karalis pieprasīja parlamentam naudu cīņai pret nemieriem Skotijā , tas atteicās ieviest jaunus nodokļus, un 1642. gadā karalis pieteica parlamentam karu. Anglijā sākās pilsoņu karš starp rojālistiem, kas atbalstīja Anglijas karali Čarlzu I, un parlamenta piekritējiem. Čarlzs I bija slikts karavadonis, bet parlamenta piekritējus atbalstīja flote un vadīja divi izcili ģenerāļi- lords Fērfakss un Olivers Kromvels.

Kara gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1645. gada 14. jūnija kaujā pie Neizbijas (Naseby) smagi apbruņotie un labi organizētie Kromvela "jaunā tipa" armijas pīķneši un musketieri sagrāva rojālistus. 1649. gadā Kromvels sakāva rojālistus un pasludināja Angliju par republiku. 1649. gadā Anglijas karali Čarlzu I tiesāja par nodevību un sodīja ar nāvi. Viņa nāve bija Anglijas pilsoņu kara kulminācija. Karš beidzās ar parlamentāristu uzvaru kaujā pie Vūsteras (Worcester) 1651. gada 3. septembrī.

Sekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Anglijas pilsoņu kara beigām no Čarlza I sasauktā parlamenta bija palikuši tikai nedaudzi deputāti- t.s. "rumpja parlaments", kas tomēr pretendēja uz varu. 1653. gadā Kromvels, kurš enerģiski centās atbrīvoties no visām karaļa valdīšanas paliekām, atlaida "rumpja parlamentu". Ieradies parlamentā, viņš norādīja uz parlamenta priekšsēdētāja amata simbolu un smiedamies nosauca to par āksta zizli.

Lai gan Kromvels veica vairākas reformas, viņa vara nebija populāra. Pēc Kromvela nāves 1660. gadā armija lūdza Čarlza I dēlu Čarlzu II ieņemt troni. Ar to monarhija bija atjaunota.