Anglijas reģioni

Vikipēdijas lapa

Anglijas reģioni (angļu: Regions of England), agrāk bija zināmi kā valdības biroju reģioni (government office regions), ir Anglijas augstākais subnacionālā sadalījuma līmenis. Tie dibināti 1994. gadā un veidoti pēc 1974.—1996. gada grāfistu robežām. Reģioni ir turpinājums kādreizējiem 1940. gadu standarta reģioniem (standard regions), kas savukārt bija veidoti pēc 1889.—1974. gada administratīvo grāfistu robežām. Laikā no 1994. līdz 2011. gadam visiem deviņiem reģioniem bija daļēji decentralizētas funkcijas; tie vairs nepilda sākotnējo lomu, bet joprojām tiek izmantoti ierobežotiem statistikas mērķiem.

Laikā, kad Apvienotā Karaliste bija Eiropas Savienības dalībvalsts, reģioni noteica vēlēšanu apgabalus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Eurostat tos arī izmantoja, lai Eiropas Savienībā iezīmētu pirmā līmeņa Kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) reģionu nomenklatūru ("NUTS 1 reģioni"), kurus 2021. gadā aizstāja starptautiskā teritoriālā līmeņa (ITL) reģioni ("ITL 1 reģioni").

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1994. gada aprīlī premjerministra Džona Meidžora administrācija izveidoja desmit valdības biroju reģionu kopumu Anglijai. Lai gan pirms 1994. gada dažādām centrālās valdības iestādēm bija dažādi reģionālie biroji, to izmantotie reģioni bija atšķirīgi. Vienotu reģionu izveides mērķis bija efektīvāk koordinēt dažādus reģionālos birojus: sākotnēji tie iesaistīja Tirdzniecības un rūpniecības departamentu, Nodarbinātības departamentu, Transporta departamentu un Vides departamentu. Pēc Leiboristu partijas uzvaras 1997. gada vispārējās vēlēšanās valdība izveidoja reģionālās attīstības aģentūras. Apmēram desmit gadus vēlāk Leiboristu administrācija nodibināja arī Reģionālās uzlabošanas un efektivitātes partnerības (RIEP) ar £ 185 miljoniem decentralizētu finansējumu, lai palielinātu padomju spēju uzlabot un uzņemties vadību savai izaugsmei.

1998. gadā astoņos Anglijas reģionos ārpus Londonas saskaņā ar 1998. gada Reģionālās attīstības aģentūru likuma noteikumiem tika izveidotas reģionālās palātas. Reģionālo palātu pilnvaras bija ierobežotas; to locekļus iecēla galvenokārt vietējās varas iestādes, nevis ievēlēja tieši. Anglijas reģionu funkcijas būtībā tika nodotas no valdības departamentiem vai tika pārņemtas no jau pastāvošām reģionālajām struktūrām, piemēram, reģionālās plānošanas konferencēm un reģionālajām darba devēju organizācijām. Katra palāta arī iesniedza priekšlikumus Apvienotās Karalistes Reģionu komitejas locekļiem, kuru locekļi tika atlasīti no reģiona vietējo pašvaldību ievēlētajiem padomniekiem. Galīgās nominācijas izvirzīja centrālā valdība.

Tika plānoti vairāki referendumi, lai dažos reģionos izveidotu vēlētas reģionālās asamblejas. Pirmais notika Londonā 1998. gadā un bija veiksmīgs. Londonas asambleja un Lielās Londonas pārvalde tika izveidota 2000. gadā. 2004. gada 4. novembrī Ziemeļaustrumu Anglijā notika analoģisks referendums, taču priekšlikums par vēlētu asambleju tika noraidīts.

2007. gadā Apvienotās Karalistes Valsts kases pārskatā jaunajam premjerministram Gordonam Braunam tika ieteikts piešķirt lielākas pilnvaras vietējām pašvaldībām un līdz 2010. gadam pakāpeniski likvidēt reģionālās palātas. Tajā pašā gadā Brauna administrācija iecēla deviņus reģionālos ministrus. Kā viņu darbības galvenais mērķis tika noteikts uzlabot saziņu starp centrālo valdību un Anglijas reģioniem. Laikā no 2008. līdz 2010. gadam asamblejas faktiski tika aizstātas ar mazākām vietējo pašvaldību vadītāju padomēm, un asamblejas oficiāli tika atceltas 2010. gada 31. martā kā daļa no "Ekonomiskās attīstības un atjaunošanas vietējā pārskata". Lielākā daļa reģionu funkciju tika nodotas attiecīgajai reģionālās attīstības aģentūrai un pašvaldību vadītāju padomēm.

2010. gada jūnijā jaunā koalīcijas valdība paziņoja par nodomiem atcelt reģionālās stratēģijas un atgriezt telpiskās plānošanas pilnvaras vietējām pašvaldībām. Šie plāni ietvēra finansējuma atņemšanu esošajām astoņām pašvaldību vadītāju padomēm, kuru likumā noteiktās funkcijas arī uzņemas vietējās padomes. Valdes vairumā gadījumu turpina pastāvēt kā brīvprātīgas padomes vadītāju apvienības, ko finansē pašas pašvaldības. 2010. gadā jaunā Apvienotās Karalistes valdība neiecēla nevienu reģionālo ministru.

Šīs izmaiņas neietekmēja tieši ievēlēto Londonas Asambleju, kas tika izveidota ar atsevišķiem tiesību aktiem kā daļa no Lielās Londonas pārvaldes. 2011. gadā Lielo Londonu joprojām pārvalda Lielās Londonas pārvalde, kas sastāv no ievēlētas Londonas asamblejas un atsevišķi ievēlēta Londonas mēra.

Pēc valdības biroju likvidēšanas 2011. gadā tika paziņots, ka iepriekšējie valdības biroju reģioni (Government Office Regions, GOR) turpmāk statistiskās analīzes nolūkos būs zināmi vienkārši kā reģioni.

Reģioni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anglijas reģioni (2021)
Reģions GSS kods ITL
kods
Platība[1] Iedzīvotāji[2] GVA[3] GDP[4]
(km2) (%) skaits (%) blīvums
(/km2)
kopā
(£ billions)
uz cilv. (£) kopā
(£ billions)
uz cilv. (£)
Ziemeļaustrumi E12000001 TLC 8,581 7% 2,646,772 5% 308 £56.5 £21,340 £65.0 £24,575
Ziemeļrietumi E12000002 TLD 14,108 11% 7,422,295 13% 526 £196.0 £26,411 £220.3 £29,681
Jorkšīra un Hambera E12000003 TLE 15,404 12% 5,481,431 10% 356 £133.4 £24,330 £151.8 £27,692
Austrummidlenda E12000004 TLF 15,624 12% 4,880,094 9% 312 £118.4 £24,261 £134.2 £27,505
Rietummidlenda E12000005 TLG 12,998 10% 5,954,240 11% 458 £146.1 £24,530 £164.6 £27,649
Austrumi E12000006 TLH 19,116 15% 6,348,096 11% 332 £171.4 £26,995 £193.3 £30,442
Londona E12000007 TLI 1,572 1% 8,796,628 16% 1,572 £487.4 £55,412 £526.5 £59,855
Dienvidaustrumi E12000008 TLJ 19,072 15% 9,294,023 16% 487 £301.5 £32,443 £336.2 £36,174
Dienvidrietumi E12000009 TLK 23,836 18% 5,712,840 10% 240 £149.8 £26,219 £169.3 £29,628
Anglija E92000001 130,310 100% 56,536,419 100% 434 £1,760.4 £31,138 £1,961.2 £34,690

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Standard Area Measurements (Latest) for Administrative Areas in the United Kingdom (V2)». Open Geography Portal. Office for National Statistics. 2023. gada 5. aprīlis. Skatīts: 2023. gada 3. decembris.
  2. Neil Park. «Estimates of the population for the UK, England, Wales, Scotland and Northern Ireland». Office for National Statistics, 2022. gada 21. decembris. Skatīts: 2023. gada 25. augusts.
  3. Trevor Fenton. «Regional gross value added (balanced) per head and income components». Office for National Statistics, 2023. gada 25. aprīlis. Skatīts: 2023. gada 14. augusts.
  4. Trevor Fenton. «Regional gross domestic product: all ITL regions». Office for National Statistics, 2023. gada 25. aprīlis. Skatīts: 2023. gada 15. augusts.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]