Anglijas pilsoņu karš

Anglijas pilsoņu karš
	Daļa no Trīs karaļvalstu kara
	; Apaļgalvu / parlamentāriešu Jaunā modeļa armijas uzvara pār rojālistu armiju Nesebijas kaujā 1645. gada 14. jūnijā iezīmēja izšķirošo pagrieziena punktu Anglijas pilsoņu karā.
Datums	1642. gada 22. augusts – 1651. gada 3. septembris
Vieta	Anglija, Īrija, Skotija un Velsa
Iznākums	Parlamentāriešu uzvara
Karotāji
Rojālisti Kavalieri; Skotijas Karaliste; (Otrais un trešais pilsoņu kari) Rojālisti; Kovenanteri Izlīdzinātāji; (Otrais pilsoņu karš); ; ; Īrijas Konfederācija (1644–45, 1649–51);	Parlamentārieši Apaļgalvji; Kovenanteri; (Pirmais pilsoņu karš); Sadraudzība; (Trešais pilsoņu karš);
Komandieri un līderi
Čārlzs I (Sodīts ar nāvi); Princis Ruperts no Rainas; Čārlzs II; Aleksandrs Leslijs (Otrais pisoņu karš); Deivids Leslijs;	Džons Hampdens †; Džons Pīms; Roberts Devero; Tomass Fērfakss; Olivers Kromvels; Aleksandrs Leslijs (Pirmais pilsoņu karš);
Zaudējumi
50 700 miruši; 83 467 sagūstīti;	34 130 nogalināti; 32 823 sagūstīti;
	127 000 ārpus kaujaslauka upuri (ieskaitot apmēram 40 000 civilistus)

Anglijas pilsoņu karš, arī Anglijas revolūcija (angļu: English Civil War) bija pilsoņu karš Anglijas Karalistē (1641—1651) starp parlamentāristiem (Roundheads — "apaļgalvjiem") un rojālistiem (Cavaliers — "kavalieriem"). To iedala trijos posmos: pirmajā (1642—1646), otrajā (1648—1649) un trešajā (1649—1651) pilsoņu karā.

Kara sākums

Kad karalis pieprasīja parlamentam naudu cīņai pret nemieriem Skotijā , tas atteicās ieviest jaunus nodokļus, un 1642. gadā karalis pieteica parlamentam karu. Anglijā sākās pilsoņu karš starp rojālistiem, kas atbalstīja Anglijas karali Čārlzu I, un parlamenta piekritējiem. Čārlzs I bija slikts karavadonis, bet parlamenta piekritējus atbalstīja flote un vadīja divi izcili ģenerāļi — lords Fērfakss un Olivers Kromvels.

Anglijas karalis Čārlzs I (Antonija van Deika glezna, 1636)
Olivers Kromvels (Semjuela Kūpera glezna)

Kara gaita

1645. gada 14. jūnija kaujā pie Neizbijas (Naseby) smagi apbruņotie un labi organizētie Kromvela "jaunā tipa" armijas pīķneši un musketieri sagrāva rojālistus. 1649. gadā Kromvels sakāva rojālistus un pasludināja Angliju par republiku. 1649. gadā Anglijas karali Čārlzu I tiesāja par nodevību un sodīja ar nāvi. Viņa nāve bija Anglijas pilsoņu kara kulminācija. Karš beidzās ar parlamentāristu uzvaru kaujā pie Vūsteras (Worcester) 1651. gada 3. septembrī.

Sekas

Pēc Anglijas pilsoņu kara beigām no Čārlza I sasauktā parlamenta bija palikuši tikai nedaudzi deputāti- t.s. "rumpja parlaments", kas tomēr pretendēja uz varu. 1653. gadā Kromvels, kurš enerģiski centās atbrīvoties no visām karaļa valdīšanas paliekām, atlaida "rumpja parlamentu". Ieradies parlamentā, viņš norādīja uz parlamenta priekšsēdētāja amata simbolu un smiedamies nosauca to par āksta zizli.

Lai gan Kromvels veica vairākas reformas, viņa vara nebija populāra. Pēc Kromvela nāves 1660. gadā armija lūdza Čārlza I dēlu Čārlzu II ieņemt troni. Ar to monarhija bija atjaunota.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Anglijas pilsoņu karš.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 Micheal Clodfelter. Warfare and Armed Conflicts: A Statistical Reference to Casualty and Other Figures 1500-1999. McFarland & Co., 2002. 52. lpp. ISBN 978-0-7864-1204-4.

[Clod-1] 1,0 ^1,1 Micheal Clodfelter. Warfare and Armed Conflicts: A Statistical Reference to Casualty and Other Figures 1500-1999. McFarland & Co., 2002. 52. lpp. ISBN 978-0-7864-1204-4.

[1]