Anna Monsa

Annas Monsas māja Vācu kvartālā, gleznojis Aleksandrs Benuā.

Anna Monsa (Монс, Анна Ивановна (arī Монет, Мунет, Монсиана); dzimusi 1672. vai 1675. gada 26. janvārī, mirusi 1714. gada 15. augustā) bija Krievijas cara un imperatora Pētera Pirmā favorīte un mīļākā, Matrjonas Balkas un Vilima Monsa māsa. Vēlāk arī baronese Anna Keizerlinga (Anna Mons de la Croix, Baronin von Keyserlingk).

Dzīvesgājums

Iepazinusies ar caru Pēteri 1690. gadā, pateicoties Lefortam. 1698. gada 25. augustā, atgriežoties no ārzemēm, Pēteris I apmeklēja Annas Monsas māju, bet jau 3. septembrī izsūtīja savu sievu Jevdokiju Fjodorovnu Lopuhinu uz Suzdaļas Pokrova klosteri. Saglabājušās viņas mīlestības vēstules Pēterim I - vāciski un holandiski, pēc diktāta krieviski rakstīja sekretārs.

Kad 1703. gadā pie Šliselburgas pēkšņi mira Saksijas sūtnis Krievijā F. Kenigseks, pie viņa atrada Annas mīlestības vēstules. Annu Monsu arestēja un viņa pavadīja arestā līdz 1706. gadam, kad ar cara pavēli arestu atcēla, jo Annu grasījās precēt Prūsijas sūtnis Georgs Johanns fon Keizerlings; šīs laulības atļāva 1710. gadā. Keizerlinga kāzas ar Annu Monsu notika 1711. gada 18. jūnijā, bet tā paša gada 11. decembrī (citas ziņas - 5. septembrī) Keizerlings mira ceļā uz Berlīni.

Trīs gadus Anna cīnījās par Keizerlinga īpašumu Kurzemē ar viņa brāli - prūšu galma landmaršalu, tajā skaitā savām mantām, pat Pētera pirmā t.s. "dimanta portretu", līdz uzvarēja šo cīņu 1714. gada martā. Šajā laikā jau bija saderinājusies ar zviedru kapteini, kas dzīvoja Vācu pilsētā Sanktpēterburgā, Karlu fon Milleru. Viņa nomira tajā pašā gadā, viņas dēla un meitas no laulības ar Keizerlingu liktenis nav zināms.