Apakštīkls

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Apakštīkls (no angļu val: subnetwork, subnet) ir IP tīkla apakšnodalījums.[1] Tīkla sadalīšanu divos vai vairākos tīklos sauc par apakštīklošanu.

Datori, kas pieder pie viena apakštīkla tiks adresēti ar vienu identisku bitu grupu to IP adresēs. Tā rezultātā datora IP adrese tiks sadalīta divās daļās - tīkla identifikatorā, jeb maršrutēšanas prefiksā un resursdatora identifikatorā. Resursdatora identifikators norāda specifisku resursdatoru, vai tīkla vidi.

Maršrutēšanas prefiks var tikt izteikts Bezklases starpdomēnu maršrutēšanā (Classless Inter-Domain Routing, CIDR) kā pirmā tīkla adrese, kam seko slīpsvītra (/) un prefiksa bitu daudzums. Piemēram, 192.168.100.0/24 ir IPv4 tīkla prefiks, kas sākas dotajā adresē un tam ir 24 biti atvēlēti tīkla prefiksam. Tādējādi Adreses sākot no 192.168.100.0 līdz 192.168.100.255 pieder šim tīklam.

IPv4 gadījumā, tīklu var arī raksturot tā apakštīkla maska, jeb tīkla maska, kas ir bitmaska, ko piešķir bitu "AND" operācija jebkurai IP adresei tīklā. Apakštīkla maskas arī pieraksta tādā pašā pierakstā kā IP adreses. Piemēram 192.168.100.0/24 adresei apakštīkla maska ir 255.255.255.0.

Apakštīklošanas priekšrocības katrā gadījumā var būt citādākas. Lielās organizācijās to izmanto, lai efektīvāk izdalītu adreses tīklā. Apakštīklošana var arī veicināt maršrutēšanas efektivitāti. Apakštīklus var vieglāk pārvaldīt, kad tos administrē vairākas personas lielā organizācijā.

Tīkla adresēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katram datoram, kas atrodas tādos tīklos kā Internets, ir vismaz viena tīkla adrese. Parasti šīs adreses ir unikālas katrai ierīcei un var tikt konfigurētas ar Dinamiskā saimniekdatora konfigurācijas protokola (DHCP) palīdzību.

Ar adreses palīdzību var noteikt saimnieku un atrast to tīklā. Visbiežāk sastopamā adresācijas metode ir Interneta Protokola versija 4, bet tā tiek aizstāta ar IPv6. IPv4 adreses sastāv no 32 bitiem, ko pieraksta ar 4 decimālām vērtībām. Katra no šīm vērtībām ir 8 bitu vērtība (no 0 līdz 255) un tās tiek atdalītas ar punktu. IPv6 adreses, savukārt, ir 128 bitus lielas un to pieraksta ar heksadecimālām vērtībām, kuras atdala ar kolu (:). IP adreses tiek sadalītas divās daļās - tīkla prefiksa un saimnieka identifikatora. Visiem saimniekdatoriem vienā apakštīklā ir vienāds tīkla prefiks.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. J. Postel, J. C. Mogul. «Internet Standard Subnetting Procedure». tools.ietf.org (angļu). Skatīts: 2020-05-21.