Bezklases starpdomēnu maršrutēšana
Bezklases starpdomēnu maršrutēšana (Classless Inter-Domain Routing, CIDR) ir IP adrešu un apakštīklu sadales metode. Tā atļauj elastīgāku adrešu sadali nekā IPv4 sākotnējais klašu (clasful) dalījums.
CIDR izmanto mainīga garuma apakštīklu masku (Variable Length Subnet Masks, VLSM) tehnoloģiju. VLSM atļauj elastīgu un līdz ar to ekonomisku dalīšana apakštīklos (subnetting), kā arī prefiksu apkopošanu (prefix aggregation).
IPv6 protokols ir veidots bezklašu maršrutēšanai un izmanto CIDR tehnoloģiju.
CIDR aprakstīts RFC 1518 un RFC 1519.
VLSM
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Klasiskajā IPv4 tīkla masku (prefiksa garumu) noteica adreses klase, līdz ar to bija iespējami tīkli ar prefiksu garumiem /8, /16 un /24.
VLSM atļauj pēc vajadzības izmantot brīvi izraudzītu prefiksa garumu 0 — 32 bitus (0 — 128 bitus IPv6 gadījumā). Prefiksa garums VLSM ir visām apakštīkla adresēm kopīgo vecāko bitu skaits.
Dalīšana apakštīklos
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tā kā VLSM dod iespēju izmantot jebkādu prefiksa garumu, IP adrešu apgabalus iespējas sadalīt apakštīklos, kuru lielums ir iespējami tuvs nepieciešamajam adrešu skaitam tīklā. Piemēram, /24 adrešu apgabalu var sadalīt četros /26 apakštīklos ar 64 IP adresēm katrā.
| 192.168.16.0/24 | 1 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 1 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 192.168.16.0/26 | 1 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 1 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
| 192.168.16.64/26 | 1 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 1 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
| 192.168.16.128/26 | 1 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 1 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
| 192.168.16.192/26 | 1 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 1 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
VLSM pieļauj arī apakštīklu tālāku sadalīšanu (sub-subnetting). Ja nepieciešami trīs apakštīkli pa 64 adresēm katrs, viens 32 adrešu apakštīkls un divi 16 adrešu tīkli, vienu no iepriekšējā piemērā minētajiem /26 apakštīkliem var sadalīt divos /27 apakštīklos un vienu no tiem — divos /28 apakštīklos. Viens no iespējamiem šādiem sadalījumiem ir sekojošs: 192.168.16.0/26; 192.168.16.64/27; 192.168.16.96/28; 192.168.16.112/28; 192.168.16.128/26; 192.168.16.192/26.
Dalīšana apakštīklos ar VLSM dod iespēju efektīvāk izmantot adrešu apgabalus tādējādi taupot IP adreses.
Prefiksu apkopošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cita CIDR iespēja ir, pretēji apakštīklu dalījumam, apkopot prefiksus. To sauc arī par maršrutu apkopošanu (route summarization vai supernetting). Piemēram, četrus blakusesošus /24 prefiksus ar kopīgiem 22 vecākajiem bitiem adresē var apvienot un izmantot interneta maršrutēšanai kā vienu /22 prefiksu.
| 192.168.16.0/24 | 1 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 1 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 192.168.17.0/24 | 1 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 1 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
| 192.168.18.0/24 | 1 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 1 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
| 192.168.19.0/24 | 1 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 1 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 0 | 1 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
| 192.168.16.0/22 | 1 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 1 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
Šīs tehnoloģijas izmantošana ļauj ievērojami samazināt interneta maršrutēšanas tabulas.
Iespējamās maskas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| adrese | biti | prefikss | klase | maska |
|---|---|---|---|---|
| 1 | 0 | /32 | 255.255.255.255 | |
| 2 | 1 | /31 | 255.255.255.254 | |
| 4 | 2 | /30 | 255.255.255.252 | |
| 8 | 3 | /29 | 255.255.255.248 | |
| 16 | 4 | /28 | 255.255.255.240 | |
| 32 | 5 | /27 | 255.255.255.224 | |
| 64 | 6 | /26 | 255.255.255.192 | |
| 128 | 7 | /25 | 255.255.255.128 | |
| 256 | 8 | /24 | 1C | 255.255.255.0 |
| 512 | 9 | /23 | 2C | 255.255.254.0 |
| 1 kilobaits | 10 | /22 | 4C | 255.255.252.0 |
| 2 kilobaiti | 11 | /21 | 8C | 255.255.248.0 |
| 4 kilobaiti | 12 | /20 | 16C | 255.255.240.0 |
| 8 kilobaiti | 13 | /19 | 32C | 255.255.224.0 |
| 16 kilobaiti | 14 | /18 | 64C | 255.255.192.0 |
| 32 kilobaiti | 15 | /17 | 128C | 255.255.128.0 |
| 64 kilobaiti | 16 | /16 | 1B | 255.255.0.0 |
| 128 kilobaiti | 17 | /15 | 2B | 255.254.0.0 |
| 256 kilobaiti | 18 | /14 | 4B | 255.252.0.0 |
| 512 kilobaiti | 19 | /13 | 8B | 255.248.0.0 |
| 1 Megabaits | 20 | /12 | 16B | 255.240.0.0 |
| 2 Megabaiti | 21 | /11 | 32B | 255.224.0.0 |
| 4 Megabaiti | 22 | /10 | 64B | 255.192.0.0 |
| 8 Megabaiti | 23 | /9 | 128B | 255.128.0.0 |
| 16 Megabaiti | 24 | /8 | 1A | 255.0.0.0 |
| 32 Megabaiti | 25 | /7 | 2A | 254.0.0.0 |
| 64 Megabaiti | 26 | /6 | 4A | 252.0.0.0 |
| 128 Megabaiti | 27 | /5 | 8A | 248.0.0.0 |
| 256 Megabaiti | 28 | /4 | 16A | 240.0.0.0 |
| 512 Megabaiti | 29 | /3 | 32A | 224.0.0.0 |
| 1 Gigabaits | 30 | /2 | 64A | 192.0.0.0 |
| 2 Gigabaiti | 31 | /1 | 128A | 128.0.0.0 |
| 4 Gigabaiti | 32 | /0 | 256A | 0.0.0.0 |
CIDR un maršrutēšanas protokoli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai realizētu CIDR maršrutēšanas protokolā jābūt iespējai kopā ar prefiksu norādīt arī prefiksa garumu.
Vecākiem maršrutēšanas protokoliem (RIP, IGRP) šādas iespējas nav. Šos protokolus sauc par classful maršrutēšanas protokoliem.
Jaunākie maršrutēšanas protokoli (RIPv2, EIGRP, IS-IS, OSPF, BGP-4) atbalsta VLSM un tos sauc par classless maršrutēšanas protokoliem.